Tikšanās
Kad Alīna atvēra durvis un uz sliekšņa ieraudzīja mani, viņas sejas izteiksme mainījās. Es steidzīgi sāku runāt, ka mums jāaprunājas, lūdzu piedošanu, lūdzu lai atgriežas pie mana dēla. Bet tad es dzirdēju bērna balsi un manā galvā, palika tikai viena doma: “Es nokavēju …”. Alīna ātri aizkrēja uz istabu pie mazuļa, bet es nedomājot skrēju viņai pakaļ.
Alīna paņēma mazuli rokās un sāka viņu šūpot, tikai tagad es pamanīju, cik viņa ir skaista. Bet tas, kas notika tālāk…. Alīna pagrieza bērnu pret mani un klusi sacīja:
“Iepazīsties, Kārli, šī ir tava vecmāmiņa.” Man vairs nebija runas spēka, dažas sekundes mēģināju atrast vārdus un vienīgais, ko varēju pajautāt, bija tas, kāpēc Alīna uzreiz neteica, ka man būs mazdēls. Meitene teica, ka, ja viņa paliktu kopā ar Maksimu, tad bērns būtu izaudzis pastāvīgās nesaskaņās, jo viņa vecmammai nepatīk.
Lasi vēl: Martā sāku mēslot upenes. Es izgatavoju divus dabiskos mēslojumus, krūmi gāžas no augļiem
Alīna vienmēr bija sapņojusi, lai viņas atvases dzīvo harmonijā un mīlestībā. Tāpēc viņa aizbrauca. Es lūdzu lai atvaino par visām manām muļķībām. Mēs apskāvāmies, un mazais Kārlis pieglaudās man. Tagad man ir mazdēls, es esmu vislaimīgākā vecmāmiņa.
