Jaunākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas pārskati atklāj, ka amatpersonas pieņēma lēmumu samazināt likmes, baidoties, ka pārāk ilga inflācijas apstiprinājuma gaidīšana palielinātu risku, ka netiks sasniegts 2% mērķis, raksta Euronews.
ECB paziņoja, ka tās lēmumu jūnijā samazināt procentu likmes pamudināja bažas, ka pārāk ilga gaidīšana, lai saņemtu apstiprinājumu, ka inflācija virzās uz 2%, būtu radījusi “būtisku risku” nesasniegt noteikto mērķi.
4.jūlijā publicētajos monetārās politikas pārskatos ECB amatpersonas norādīja, ka, samazinot likmes, tās pieņēma “lēmumu”, neraugoties uz to, ka kopējie dati bija mazāk pārliecinoši, nekā vēlētos. Šis solis liecina par Frankfurtes pāreju uz mazāk ierobežojošu monetārās politikas nostāju.
Saskaņā ar pārskatiem politikas ierobežošanas līmenis, kas nepieciešams, lai inflāciju samazinātu no 2.6% līdz 2%, “visticamāk, būs zemāks” nekā tas, kas bija spēkā kopš 2023. gada septembra. Tas norāda, ka ECB uzskata, ka inflācijas galīgo samazinājumu līdz 2% var panākt pat ar zemākām procentu likmēm.
Jūnijā veiktais likmju samazinājums nodrošināja “lielāku aizsardzību pret lejupvērstiem satricinājumiem” salīdzinājumā ar pašreizējā līmeņa saglabāšanu, norādīja amatpersonas.
ECB norādīja, ka procentu likmes arī pēc 25 bāzes punktu samazinājuma joprojām būs ierobežojošas, norādot, ka varētu sekot turpmāks samazinājums.
Turklāt finansēšanas izmaksas tiek uzskatītas par ierobežojošām, un reālās procentu likmes šajā ciklā tiek uzskatītas par augstākajām.
Lielākā daļa ECB amatpersonu pauda lielāku pārliecību, ka līdz 2025. gada 2. pusgadam inflācija samazināsies līdz 2% mērķa līmenim un pēc tam saglabāsies stabila šajā līmenī.
Konkrētāk, saskaņā ar darbinieku prognozēm inflācija samazināsies no 5.4% 2023. gadā līdz vidēji 2.5% 2024. gadā un 2025. gada 2. pusgadā tuvosies mērķim.
Tomēr ECB pārskati atklāj dažus atšķirīgus viedokļus Valdes ietvaros.
Daži locekļi uzskatīja, ka kopš pēdējās sanāksmes pieejamie dati nepastiprināja viņu pārliecību, ka inflācija sasniegs 2%.
Šie locekļi arī pauda bažas par procentu likmju samazināšanu, uzskatot, ka inflācijas perspektīvas riski ir izteikti augšupvērsti saistībā ar notiekošo tautsaimniecības atveseļošanos un paaugstinātiem ģeopolitiskajiem riskiem.
Turklāt viņi apgalvoja, ka neliels inflācijas samazinājums būtu “daudz mazāk” dārgs nekā turpmāka inflācijas pārsniegšana. Viņi piebilda, ka procentu likmju samazināšana pilnībā neatbilst no datiem atkarīgai pieejai.
Tomēr, neraugoties uz šiem iebildumiem, bija vērojama gatavība atbalstīt ECB galvenā ekonomista Filipa Leina priekšlikumu.
Viens loceklis, kurš balsoja pret likmju samazināšanu, norādīja uz noturīgu inflāciju, iespējamiem turpmākiem ģeopolitisko risku izraisītiem satricinājumiem un risku, ka atšķirība no ASV procentu likmēm varētu saasināt inflāciju valūtas kursa ietekmes dēļ.
Runājot par turpmākajām sanāksmēm, locekļi uzsvēra apņemšanos nodrošināt, lai inflācija ilgtspējīgi un ātri atgrieztos 2% vidēja termiņa mērķa līmenī. Viņi apstiprināja savu nodomu saglabāt pietiekami ierobežojošas politikas likmes tik ilgi, cik nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.
Viņi uzsvēra, cik svarīga ir no datiem atkarīga, no katras sanāksmes atsevišķi atkarīga pieeja, lai noteiktu piemērotu ierobežojumu līmeni un ilgumu, iepriekš neuzņemoties saistības attiecībā uz konkr