Lai līdz 2030. gadam paspētu uzbūvēt pēc iespējas lielāku dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” daļu, Latvijas politiķiem ir jārīkojas nekavējoties. Eiropas Komisijas koordinatore Katrīna Trautmane uzsver, ka ir steidzami jāpieņem konkrēti lēmumi un jāsāk tos pildīt.
Viņa jau ilgu laiku no Briseles seko līdzi projekta gaitai un norāda, ka pašlaik tieši skaidrības trūkums bremzē darbus. Ja lēmumi kavēsies, būvniecības izmaksas tikai turpinās augt, un to mēs Latvijā jau redzam.
Trautmane ir pārliecināta, ka šādam milzīgam projektam nevajadzētu kļūt par iekšpolitisko cīņu objektu. Tā nav vienkārši jauna dzelzceļa līnija, bet gan Eiropas līmeņa koridors, ko ļoti gaida arī NATO partneri. Baltijas valstu drošībai “Rail Baltica” ir kritiski svarīga, jo tā kļūs par reģiona transporta mugurkaulu. Ja politiķi turpinās strīdēties par detaļām, neapzinoties kopējo bildi, tas tikai parādīs, ka viņi ir atrauti no realitātes un nesaprot galvenās prioritātes. Eiropas platuma sliedes visā Baltijā šobrīd ir drošības, nevis tikai ērtību jautājums.
Ko reāli var paspēt līdz 2030. gadam
Lai gan Eiropas Revīzijas palāta un vietējie eksperti apšauba iespēju līdz 2030. gadam pabeigt visu pirmo kārtu, Trautmane uzskata, ka rokas nolaist nedrīkst. Viņas mērķis ir panākt, lai līdz šim termiņam būtu gatavi pietiekami gari posmi, kuros varētu sākt testēt vilcienus. Iespējams, ka pilnīgi visu galveno līniju nepabeigsim, bet galvenais ir parādīt, ka vilcieni pa jauno infrastruktūru var sākt kursēt.
Pēdējos darbus var pabeigt arī dažus gadus vēlāk, un tā nav nekāda traģēdija. Līdzīga situācija varētu būt arī Polijā. Svarīgākais ir būvēt kārtīgi un iekļauties pieejamajā finansējumā. Nav jēgas sasteigt un izdarīt pavirši, ja tas ietekmēs dzelzceļa kvalitāti ilgtermiņā.
Kur ņemt naudu būvniecībai
Viens no galvenajiem jautājumiem joprojām ir finansējums. Trautmane saskata labas iespējas piesaistīt līdzekļus no militārās mobilitātes fondiem, jo projekts ir tieši saistīts ar drošību. Tomēr, lai šo naudu saņemtu, visām trim Baltijas valstīm ir jāspēj vienoties un jāpieņem skaidri lēmumi par to, kā līnija tiks izmantota. Bez kopīgas valodas Briselē būs grūti aizstāvēt mūsu vajadzības.
Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai nav bezgalīgu pilnvaru, lai piespiestu valstis iekļauties budžetos vai termiņos. Tāpēc atbildība par projekta sekmīgu iznākumu lielā mērā gulstas uz pašas Latvijas un kaimiņvalstu politiķu pleciem. Ir pienācis laiks beigt meklēt vainīgos un sākt reāli būvēt to, ko esam apsolījuši Eiropai un paši sev.
Daudziem iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kad beidzot ieraudzīsim reālu rezultātu. Trautmane uzskata, ka tieši testēšanas fāzes sākšana līdz 2030. gadam ir tas enkurs, pie kura mums jāturas. Tas dotu pārliecību gan investoriem, gan sabiedrībai, ka projekts nav tikai tukši solījumi uz papīra. Katrs gatavais kilometrs ir solis tuvāk tam, lai Baltija beidzot būtu pilnībā integrēta Eiropas dzelzceļa tīklā.
