Eiropas mājokļu īpašumi ir saglabājuši gandrīz visu savu vērtību, savukārt visu veidu komercīpašumu cenu kritums kopumā ievērojami palēninājies pēc gandrīz divus gadus ilgas lejupslīdes, raksta Euronews.
Ir cerības uz uzlabojumiem Eiropas komerciālo īpašumu tirgū, jo ilgstošā lejupslīdes tendence 2024. gada pirmajos trīs mēnešos uzrādīja palēnināšanos.
Lai gan vērtības samazinājās, pirmajā ceturksnī tās saruka tikai par 0,5 %. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bija vērojams kritums par 3,4 %, liecina Altus Group dati.
” 2024.gada pirmajā pusē Eiropas komercīpašumu tirgū vērojamas iepriecinošas pazīmes, jo komerciālo īpašumu vērtības kritums būtiski samazinās visos sektoros,” Altus Group vecākais viceprezidents Fils Tilijs raksta grupas veiktajā Eiropas nekustamā īpašuma tirgus vērtēšanas tendenču analīzē.
“Rūpnieciskie un dzīvojamie nekustamie īpašumi saglabāja gandrīz visu iepriekšējo trīs mēnešu vērtību. Biroju vērtēšanas kritums ievērojami palēninājās – no 5,3 % līdz 0,8 %,” teikts ziņojumā, piebilstot, ka kopējais cenu kritums: “tas bija arī mazākais samazinājums kopš 2022. gada 3. ceturkšņa, kad sāka samazināties nekustamā īpašuma vērtējumi”.
Katru ceturksni Altus Group analizē 29 miljardu eiro vērto nekustamo īpašumu, ko pārvalda Eiropas mēroga atvērtie fondi 17 Eiropas valstīs, sniegumu. Šie īpašumi ietver industriālo, biroju, mazumtirdzniecības un dzīvojamo īpašumu sektorus.
Pamatojoties uz šo analīzi, kopš 2022. gada jūnija Eiropas komercīpašumi ir zaudējuši 16,5 % no savas vērtības. Šajā periodā no visām kategorijām visvairāk – 21,8 % no savas cenas – zaudēja biroji, savukārt mazumtirdzniecība cieta vismazāk – nācās norakstīt 10 %. Dzīvojamie īpašumi šajā periodā zaudēja 12,1 % no savas vērtības.
Visā Eiropā krasākās pārmaiņas piedzīvoja Francijas īpašumu tirgus, kur 2023. gada 1. ceturksnī vērtība samazinājās par 7,6 %, bet 2024. gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 2,4 %.
Līdzīga izmaiņu tendence bija vērojama arī rūpniecisko īpašumu tirgū Dānijā, Vācijā un Nīderlandē, kā arī Zviedrijas tirgū un dzīvojamo īpašumu tirgū Nīderlandē un Dānijā.
Eiropas nekustamā īpašuma cenas ir smagi skārušas augstās procentu likmes. Investori ir meklējuši lielāku peļņu, ņemot vērā augstāku ienesīgumu. Šīs prēmijas ir procentuāla daļa no īpašuma vērtības, tāpēc to pieaugums samazina cenas.
Daļu riska kompensēja pieaugošā īres maksa, kas neļāva cenu kritumam samazināties.
Piemēram, gada pirmajos trijos mēnešos vērtība rūpniecības sektorā samazinājās par 0.2%, bet tirgus nomas maksa pieauga par 1.9%.
Tā kā inflācija tuvojas centrālo banku noteiktajiem mērķiem, investori tagad sagaida, ka ECB jūlijā sāks samazināt procentu likmes. Šis rūpīgi vērotais solis sola mazāku risku, lētāku kapitālu un lielāku peļņu, tādējādi mazinot lejupvērsto spiedienu uz nekustamā īpašuma vērtību.
Ārpus četrām galvenajām nekustamā īpašuma kategorijām vērtība pieauga par 3.3%, galvenokārt pateicoties studentu mājokļiem paredzētajiem īpašumiem. Ziņojumā norādīts, ka to noteica: “pastāvīgais augstas kvalitātes studentu mājokļu trūkums Eiropas pilsētās apvienojumā ar lielu pieprasījumu pēc studijām ārzemēs.”