Pēc divu dienu ilgām, intensīvām un sarežģītām debatēm, Eiropas Savienības (ES) zemkopības un zivsaimniecības ministru Padome ir panākusi konsensu par zvejas kvotu sadalījumu 2026. gadam.
Šis kritiski svarīgais lēmums definē maksimāli pieļaujamo loma apjomu (Total Allowable Catch – TAC) un nosaka zvejas intensitātes ierobežojumus attiecībā uz vairākām komerciāli nozīmīgām zivju sugām visā ES jurisdikcijā – Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Dažos gadījumos, lai nodrošinātu nozares maksimālu prognozējamību, vienošanās aptver periodu līdz pat 2028. gadam.
Izaicinājumi sarunās un ilgtspējīgas pārvaldības imperatīvs
Zvejas intensitāte ir komplekss rādītājs, kas ietver ne tikai kuģu fizisko kapacitāti (izmēri, dzinēju jauda), bet arī to laiku, kas tiek veltīts faktiskajai zvejai (zvejošanai atļautās dienas). Neskatoties uz ievērojamām pretrunām sarunu gaitā, 27 dalībvalstīm izdevās panākt delikātu kompromisu. Šī vienošanās mērķis ir harmonizēt zinātnes sniegtos ieteikumus par resursu atjaunošanu ar zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju.
Kā ziņo telekanāls EuroNews, Dānijas zivsaimniecības ministrs Jakobs Jensens uzsvēra, ka šī panāktā vienošanās nodrošina esenciālu skaidrību zvejniekiem par viņu operatīvajām iespējām 2026. gada sezonā. Ministrs to raksturoja kā proaktīvu soli ceļā uz optimālu nosacījumu radīšanu ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas zivsaimniecības nozares nākotnei. Šis regulatīvais akts apliecina ES nelokāmu apņemšanos uzturēt jūras ekosistēmu veselību un vitalitāti, vienlaikus sniedzot strukturālu atbalstu tautsaimniecības sektoram.
Kvotu dinamika Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā
Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras reģionā ES ir pilnvarota patstāvīgi pārvaldīt 24 kopējās pieļaujamās zvejas (KPZ) normas. Ziņojumi par šīm izmaiņām ir diverģenti, un tie ir tieši atkarīgi no konkrētās zivju sugas un tās ģeogrāfiskās izplatības.
Pozitīvie signāli: Vērojams ievērojams kvotu palielinājums atsevišķām sugām. Piemēram, pieļaujamais ieguves apjoms jūras velnā (megrim) ir pacelts par 12% ūdeņos, kas atrodas uz dienvidiem no Biskajas līča. Vēl iespaidīgāks pieaugums par 54% ir noteikts Norvēģijas omāram (Norway lobster) tajā pašā apgabalā, kas sniedz ekonomiskā optimisma devu šo reģionu flotes īpašniekiem.
Dramatiski samazinājumi: Diemžēl ne visām sugām ir labvēlīgas prognozes. Īstās plekstes (standard sole) ieguves apjoms ir radikāli samazināts par 45% Kattegatā un Baltijas jūrā, radot nopietnus izaicinājumus un recesijas riskus vietējiem zvejniecības uzņēmumiem. Arī zirgu skumbrijas ieguves limits Portugāles jurisdikcijas ūdeņos ir ierobežots par 5%. Samazinājumi skāruši arī pollaka (par 13%) un velnu (par 1%) ieguves apjomus citos reģionos.
Mencu (cod) krīze: Īpaši komplicēta situācija ir ar mencām. Ministri ir pieņēmuši piesardzīgu pagaidu risinājumu, nosakot kvotas tikai pirmajiem sešiem gada mēnešiem, turklāt ar drastisku 70% samazinājumu. Šis lēmums ir atkarīgs no nepieciešamajām konsultācijām starp Ziemeļaustrumu Atlantijas krasta valstīm, un tā galīgā forma būs tieši atkarīga no starptautiskās diplomātijas un sadarbības efektivitātes.
Situācijas stabilitāte Vidusjūrā un Melnās jūras korekcijas
Vidusjūras reģiona stabilitāte
Rietumu Vidusjūras reģionā zivsaimniecības pārvaldība demonstrē lielāku stabilitātes līmeni. Pašreizējā informācija liecina, ka 2025. gada zvejas intensitātes līmenis pelaģiskajiem zvejniekiem (trawler) tiks saglabāts nemainīgs, tāpat kā limiti zilganajām un sarkanajām garnelēm. Šis status quo nodrošina paredzamību un norāda uz to, ka šajā reģionā nav konstatētas būtiskas bioloģisko resursu izmaiņas, kas prasītu steidzamu regulējuma korekciju.
Melnās jūras mikrokorekcijas
Melno jūru ir skārušas minimālas regulatīvas korekcijas. Turbotu ieguves apjomi ir noteikti nedaudz zemāki nekā iepriekšējā gadā. Lai gan šīs izmaiņas ir mazas pēc apjoma, tās atkārtoti akcentē nepieciešamību pēc pastāvīgas un rūpīgas uzraudzības un aktīvas zivju resursu pārvaldības arī šajā reģionā. Galvenais mērķis ir garantēt ilgtspējīgu un ekoloģiski atbildīgu ieguvi ilgtermiņā, nodrošinot, ka nozares ekonomiskā funkcija netiek zaudēta, vienlaikus saglabājot jūras vides veselību.
