2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eiro zonas ekonomika pieauga par 0,3 %, vēsta Euronews.
Jūnijā Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat publicētajā trešajā novērtējumā norādīts, ka ES iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0,3%.
Savukārt salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo ceturksni sezonāli izlīdzinātais IKP palielinājās par 0,4 % eiro zonā un par 0,5 % ES.
Lielākais IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija Maltā (+1,3%), kam sekoja Kipra (+1,2%) un Horvātija (+1,0%).
Samazinājums bija vērojams Dānijā (-1,8%), Igaunijā (-0,5%) un Nīderlandē (-0,1%).
Saskaņā ar Eurostat datiem IKP komponenti 2024. gada 1. ceturksnī attīstījās šādi:
Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi palielinājās par 0,2 % gan euro zonā, gan ES.
Valdības galapatēriņa izdevumi euro zonā bija stabili, bet ES palielinājās par 0,1 %.
Bruto ieguldījumi pamatkapitālā samazinājās par 1,5 % gan euro zonā, gan ES.
Eksports palielinājās par 1.4% euro zonā un par 1.0% ES.
Imports samazinājās par 0.3% euro zonā un par 0.2% ES.
Tikmēr ieguldījumu IKP izaugsmē deva mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi, kas bija pozitīvi gan euro zonā, gan ES, savukārt valdības galapatēriņa izdevumi abās zonās bija nenozīmīgi.
Tikmēr 2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nodarbināto personu skaits palielinājās par 0.3% gan euro zonā, gan ES pēc +0.3% euro zonā un +0.2% ES 2023. gada 4. ceturksnī.
Deutsche Bank pārskatīja euro zonas IKP prognozes šim gadam un norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu ceturksni nodarbinātība 2024. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,0% eiro zonā un par 0,9% ES kopumā.
Jūnijā publicētajā ziņojumā tika secināts, ka eirozonas izaugsmes notiek, tieši uz mājsaimniecības izdevumu pieauguma rēķina. ES ir komplekss process, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp inflācija, enerģijas cenu kāpums, pārtikas produktu izmaksu pieaugums, kā arī vispārējās ekonomiskās tendences un politiskie lēmumi.
Inflācijas līmenis ES dalībvalstīs ir bijis augsts, ko lielā mērā veicina enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Eiropas Centrālās bankas pasākumi, lai kontrolētu inflāciju, arī ietekmē mājsaimniecību izdevumus, jo tie var mainīt aizņēmumu izmaksas un ietekmēt patēriņa izdevumus. Savukārt pārtikas cenas ir pieaugušas, ko izraisījusi lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu traucējumi, klimata izmaiņas un palielinātas ražošanas izmaksas.