Saskaņā ar jaunāko “Ekonomikas barometra” pētījumu, kas nācis klajā 2026. gada 6. janvārī, Latvijas tautsaimniecība sāk uzelpot un pamazām atgriežas pie pozitīviem rādītājiem.
Lai gan iepriekšējo gadu satricinājumi – pandēmijas sekas, enerģētikas krīze un karš kaimiņreģionā – joprojām atstāj savu nospiedumu, ekspertu skatījums uz šī gada perspektīvām ir kļuvis optimistiskāks. Šis ir jau astotais šāda veida pētījums, ko divreiz gadā sagatavo Latvijas Universitātes domnīcas pētnieki, analizējot gan statistiku, gan nozaru speciālistu viedokļus.
Straujāks IKP kāpums un dzinējspēki
Jaunākās aplēses liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs 2,2 %, kas ir pārliecinošāks rādītājs nekā iepriekš prognozētie 2 %. Kā norāda profesore Inna Šteinbuka, šo augšupeju veicina vairāki būtiski faktori:
ES fondu pieplūdums: Latvija turpina saņemt un investēt vairāk nekā miljardu eiro gadā no Eiropas Savienības fondiem, kas ir kritiski svarīgi infrastruktūras un inovāciju attīstībai.
Kreditēšanas atsilšana: Pēc ilgstošas stagnācijas privāto banku sektorā vērojamas pozitīvas pārmaiņas – kredītu pieejamība uzlabojas, kas dod impulsu uzņēmējdarbībai.
Stabils eksports: Neraugoties uz starptautiskās tirdzniecības riskiem un diskusijām par tarifiem, pieprasījums pēc Latvijas precēm ārvalstīs saglabājas noturīgs.
Darba tirgus izaicinājumi un produktivitātes stagnācija
Lai gan bezdarba līmenis sarūk (prognozēts kritums līdz 6,5 %), uzņēmēji joprojām saskaras ar akūtu darbaspēka trūkumu. Algas turpina strauji augt, taču tas rada jaunu problēmu – algu kāpums apsteidz darba produktivitāti. Šāda disproporcija uztur augstu inflācijas spiedienu, kas Latvijā (2,9 %) joprojām ir augstāks nekā vidēji eirozonā.
Eksperti uzsver, ka Latvijas produktivitāte joprojām ir vājais punkts, sasniedzot vien aptuveni 55 % no ES vidējā līmeņa. Bez strukturālām reformām un konkurences veicināšanas, īpaši pārtikas tirdzniecībā, būs grūti atgriezties pie mērenas 2 % inflācijas.
Nozares un galvenie riski
Noskaņojums dažādos sektoros ir atšķirīgs. Kamēr informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un būvniecības nozarēs valda pacēlums, rūpniecības sektorā gada nogalē fiksēts zināms pesimisms. Kā galvenos īstermiņa draudus ekonomikai pētnieki izceļ:
Ģeopolitiku: Nestabilitāte reģionā joprojām ir riska faktors numur viens.
Darbaspēka nepieejamību: Kvalificētu speciālistu trūkums bremzē attīstību.
Kiberdrošību: Augošais digitālo apdraudējumu skaits prasa papildu investīcijas aizsardzībā.
Jauniešu optimisms un dzīves dārdzība
Īpaša pētījuma sadaļa veltīta jauniešu noskaņojumam. Profesors Jānis Priede uzsver – par spīti inflācijai un dārgajiem energoresursiem, Latvijas jaunieši saglabā ticību valsts nākotnei. Viņi vēlas palikt un strādāt Latvijā, taču arvien asāk izjūt dzīves dārdzības pieaugumu, kas spiež viņus meklēt labāk apmaksātu darbu vai celt kvalifikāciju.
Kā galveno šķērsli jaunās paaudzes izaugsmei aptaujātie min grūtības savienot mācības ar darbu. Tas ir signāls gan darba devējiem, gan izglītības sistēmai, ka nepieciešama elastīgāka pieeja, lai jaunie talanti spētu iegūt maģistra grādu vai citas specializācijas, nezaudējot finansiālo stabilitāti.
