Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi izmaiņas likumā, lai palīdzētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tikt pie zemes, uz kuras atrodas viņu mājoklis.
Pašlaik daudzos gadījumos privatizācija ir iestrēgusi, jo zeme zem mājas pieder gan valstij vai pašvaldībai, gan kādai privātpersonai. Ja šo zemi nav iespējams fiziski sadalīt vai arī privātais kopīpašnieks tam nepiekrīt, dzīvokļu īpašnieki nevar izpirkt savas domājamās daļas. Jaunais ierosinājums paredz vienkāršot šo procesu, ļaujot privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošās daļas pat tad, ja kopīpašnieks iebilst.
Kāpēc šādas izmaiņas ir nepieciešamas
Līdz šim likums noteica, ka valsts vai pašvaldības zemi drīkst nodot privatizācijai tikai pēc tam, kad zemesgabals ir oficiāli sadalīts. Tomēr dzīvē tas bieži vien izrādījās neiespējami. Reizēm zemesgabala platība vai izvietojums neļauj to juridiski sadalīt divos atsevišķos īpašumos. Citos gadījumos privātais kopīpašnieks vienkārši atsakās parakstīt jebkādus dokumentus, tādējādi bloķējot dzīvokļu īpašnieku tiesības kļūt par zemes saimniekiem.
Rezultātā izveidojas situācija, kurā iedzīvotāji ir privatizējuši savus dzīvokļus, bet zeme zem tiem joprojām pieder kādam citam. Tas rada nevajadzīgu birokrātiju un papildu maksājumus par zemes nomu. Ministrijas mērķis ir panākt, lai māja un zeme beidzot būtu viens vienots īpašums, nevis divi dažādi objekti zemesgrāmatā. Tas iedzīvotājiem sniegtu lielāku drošību un sakārtotu īpašuma tiesības ilgtermiņā.
Ko tieši paredz jaunais likumprojekts
Piedāvātais risinājums paredz, ka gadījumos, kad zemi nevar sadalīt, privatizācijas objektā tiks iekļautas arī tās domājamās daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībai. Svarīgi ir tas, ka šīm daļām netiks piemērotas pirmpirkuma tiesības citiem kopīpašniekiem. Tas nozīmē, ka privātpersona, kurai pieder otra daļa zemes, nevarēs iejaukties procesā un pati nopirkt valsts daļu, lai vēl vairāk palielinātu savu ietekmi pār konkrēto māju.
Tāpat likumprojektā uzsvērts, ka šīs zemes domājamās daļas nebūs atsevišķs īpašums. Tās būs cieši piesaistītas dzīvoklim. To nevarēs pārdot vai ieķīlāt atsevišķi no mājokļa. Šāda pieeja nodrošina, ka īpašums paliek vienots un nerodas jaunas dalītā īpašuma problēmas nākotnē. Ja dzīvoklis ir privatizēts jau sen, valsts vai pašvaldības zemes daļu tam pievienos vēlāk, izmantojot īpašus pārejas noteikumus.
Kā notiks reģistrācija, ja kopīpašnieks klusē
Viena no lielākajām problēmām līdz šim ir bijusi kopīpašnieku nevēlēšanās sadarboties. Reizēm viņi nesaka ne “jā”, ne “nē”, bet vienkārši ignorē visus piedāvājumus un vēstules. Jaunais likums paredz, ka šāda klusēšana vairs nebūs šķērslis. Ja kopīpašnieks nesniegs savu viedokli par piedāvāto sadales projektu, iestādes varēs reģistrēt zemes vienības daļu Kadastra sistēmā bez viņa saskaņojuma.
Šī zemes daļa tiks aprēķināta proporcionāli tam, cik daudz zemes pieder valstij vai pašvaldībai. Kadastrā tā tiks atzīmēta kā “atsavināmā zeme”. Šis risinājums ir aizgūts no cita likuma, kas jau pašlaik palīdz izbeigt piespiedu dalīto īpašumu daudzdzīvokļu mājās. Ekonomikas ministrija atzīst, ka šajā pieejā ir arī jaunas, iepriekš neizmantotas juridiskas metodes, taču tās visas kalpo vienam mērķim – paātrināt un vienkāršot procesu iedzīvotājiem.
Kas notiks pēc valsts izstāšanās no kopīpašuma
Kad valsts vai pašvaldība savas domājamās daļas būs nodevusi dzīvokļu īpašniekiem, viņu pozīcija sarunās ar privāto zemes īpašnieku kļūs daudz spēcīgāka. Ministrija norāda, ka iedzīvotājiem pēc tam būs iespēja izpirkt atlikušās zemes daļas no privātpersonas, izmantojot Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteikto kārtību. Tas ir reāls ceļš uz to, lai visa zeme zem mājas beidzot piederētu pašiem mājas iedzīvotājiem.
Tomēr jāsaprot, ka šis jaunais risinājums nevar atrisināt pilnīgi visas problēmas. Tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kur šķērslis ir tieši kopīpašuma struktūra un nespēja vienoties par zemes sadali. Ja zemes nodošanai īpašumā pastāv citi likumīgi ierobežojumi, tie joprojām paliks spēkā. Ministrijas ierosinātie grozījumi ir vērsti uz to, lai mazinātu birokrātiskos strupceļus, kas gadiem ilgi nav ļāvuši sakārtot īpašuma jautājumus tūkstošiem cilvēku Latvijā.
