Kurinot krāsni, daļai iedzīvotāju rodas vēlme vienlaikus atbrīvoties arī no sadzīves atkritumiem, izmantojot tos kā kurināmo. Taču šāda rīcība var radīt nopietnas un tālejošas sekas gan apkārtējai videi, gan pašu cilvēku veselībai.
Speciālisti uzsver, ka krāsns nekādā gadījumā nav paredzēta atkritumu iznīcināšanai, un šķietami iegūtais siltums, dedzinot atkritumus, ilgtermiņā var izmaksāt daudz dārgāk, nekā sākotnēji šķiet.
Iestājoties aukstajam gada laikam, daudzi iedzīvotāji savu mājokļu apsildīšanai izmanto krāsnis vai kamīnus. Valsts vides dienestā (VVD) atgādina, ka atkritumu dedzināšana šādās apkures ierīcēs ne tikai apdraud cilvēku veselību, bet arī ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem.
Kā skaidro VVD Operatīvās koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis, lielākā daļa sadzīves atkritumu satur plastmasu. Degšanas procesā šie materiāli pilnībā nesadeg, kā rezultātā rodas asa un nepatīkama smaka. Krāsnis nav konstruētas atkritumu dedzināšanai, bet gan konkrēta veida kurināmā izmantošanai, tādēļ šāda rīcība nav droša.
Ko nedrīkst kurināt
Atkritumu, tostarp plastmasas un gumijas izstrādājumu, kā arī krāsotu, lakotu vai līmētu mēbeļu dedzināšana krāsnīs, kamīnos vai ugunskuros būtiski piesārņo apkārtējo vidi. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Sandija Sniķere norāda, ka visbiežāk gaisā nonāk kancerogēnas vielas un smagie metāli, kas rodas, dedzinot materiālus, kuri nav paredzēti šādai izmantošanai.
Šīs kaitīgās vielas nepazūd bez pēdām, izplūstot caur skursteni. Piesārņojums nosēžas tuvākajā apkārtnē – piemājas teritorijā, dārzā vai kaimiņu īpašumos – un uzkrājas augsnē. Tur augošie augi, piemēram, augļu koki vai ogu krūmi, šīs vielas uzņem, un tās nonāk pārtikas apritē. Kā uzsver E. Jasinskis, ķīmiskās vielas, kas nav pilnībā sadegušas, atgriežas pie cilvēkiem gan ar uzturu, gan ieelpojot piesārņoto gaisu.
Papildus apdraudējumam veselībai pastāv arī paaugstināts ugunsdrošības risks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) eksperti norāda, ka atkritumu dedzināšana krāsnīs var veicināt ugunsgrēka izcelšanos mājoklī.
Kāds sods pienākas
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidro, ka šādas vielas pilnībā nesadeg un var nopietni bojāt apkures iekārtas. Dūmvadi un skursteņi ātri aizaug ar nosēdumiem un plastmasas atliekām, kuras praktiski nav iespējams iztīrīt.
Nāksies skaidroties bankā: viena neapdomīga frāze maksājuma mērķī var iesaldēt jūsu kontu
Pat profesionālam skursteņslaucītājam šāds uzdevums var būt neizpildāms, un nereti vienīgais risinājums ir skursteņa nojaukšana un jauna izbūve. Turklāt ilgstošas kurināšanas vai dzirksteles nokļūšanas gadījumā šie nosēdumi var aizdegties un izraisīt nopietnu ugunsnelaimi.
Valsts vides dienests arī atgādina, ka par atkritumu dedzināšanu var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskām personām līdz 1000 eiro, savukārt juridiskām personām līdz pat 2800 eiro.
Lai gan praksē ir grūti kontrolēt, ko tieši privātpersonas dedzina savās krāsnīs, speciālisti uzsver, ka apkures iekārtu bojājumi, neiztīrāmi skursteņi vai pat ugunsgrēks ilgtermiņā izmaksās ievērojami dārgāk nekā atkritumu pareiza izvešana un šķirošana.
