Saskaņā ar Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAP) datiem globālā jūras līmeņa celšanās notiek arvien straujāk.
Ja 20. gadsimtā tas palielinājās par aptuveni 1,4 milimetriem gadā, tad laikā no 2006. līdz 2015. gadam pieauguma temps sasniedza jau 3,6 milimetrus gadā, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums.
Pētījumi rāda, ka līdz 2100. gadam jūras līmeņa celšanās var tieši ietekmēt līdz pat 250 miljoniem cilvēku visos pasaules kontinentos. Vai pastāv risks, ka kāda pilsēta vai valsts varētu izzust, un vai šo katastrofu var novērst?
Maldivu salas, kas sastāv no 1200 mazu salu un kurās dzīvo aptuveni 540 tūkstoši iedzīvotāju, pašlaik ir valsts ar viszemāko vidējo augstumu virs jūras – tikai apmēram 1 metrs. Pēc prognozēm līdz 2100. gadam tās varētu zaudēt līdz 77% savas sauszemes teritorijas.
Līdzīgā situācijā atrodas arī Kiribati Republika ar apmēram 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Faktiski globālā jūras līmeņa celšanās var nopietni ietekmēt gandrīz katru no aptuveni 3 miljoniem cilvēku, kas dzīvo Klusā okeāna salās.
Dažas salas, kas agrāk piederēja Zālamana salām, jau ir pazudušas no redzesloka, un vēl sešām citām ir vērojama būtiska krasta līnijas atkāpšanās.
Ķīnā jūras līmeņa izmaiņas radīs lielāko ietekmi, jo bīstamajās piekrastes zonās dzīvo apmēram 43 miljoni cilvēku. Bangladešā šis risks apdraud 32 miljonus iedzīvotāju, bet Indijā līdz 2100. gadam tas varētu ietekmēt 27 miljonus cilvēku.
Viena no lielākajām pilsētām – Džakarta – šobrīd tiek uzskatīta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam liela daļa tās teritorijas būs zem ūdens.
Pēc Pasaules ekonomikas foruma prognozēm, līdz 2100. gadam pilnībā zem ūdens varētu nogrimt arī Daka, Bangladešā (22,4 miljoni iedzīvotāju), Lagosa, Nigērijā (15,3 miljoni iedzīvotāju) un Bangkoka, Taizemē (9 miljoni iedzīvotāju).
Līdz 2050. gadam Amerikas Savienotās Valstis var saskarties ar nopietnām problēmām, jo pasaules jūras līmeņa celšanās ietekmēs daudzas pilsētas, padarot plašas teritorijas neapdzīvojamas.
NOAA dati norāda, ka “daudzās ASV piekrastes teritorijās plūdi notiek par 300 līdz 900 % biežāk nekā pirms 50 gadiem”, skaidri parādot jūras līmeņa paaugstināšanās nopietnību.
Saskaņā ar Climate Central pētījumu, līdz 2050. gadam vislielākās sekas jutīs Ņujorka, kur aptuveni pusmiljons cilvēku būs pakļauti riskam. Runājot par konkrētiem štatiem, 36 no 50 ASV pilsētām Floridā būs visvairāk pakļautas plūdu riskam.
Lasi vēl: Koki, kurus nedrīkst stādīt blakus mājai: konkrēti iemesli un tautas ticējumi
Tomēr kāda ir situācija Latvijā? Vai arī mums ir risks saskarties ar plūdiem? Lasot tālāk, mēs to noskaidrosim!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Plūdi Latvijā laiku pa laikam var izraisīt nopietnus materiālos zaudējumus un ikdienas dzīves traucējumus. Visbiežāk tie notiek pavasarī, kad sniegs kūst un upēs strauji paaugstinās ūdens līmenis, taču tie var arī rasties pēc ilgstošām vai intensīvām lietusgāzēm, kad zeme nav spējīga uzsūkt lieko ūdeni.
Dažos reģionos ir īpaši augsts plūdu risks, piemēram, Daugavas, Gaujas un Lielupes krastos, kur ūdens līmeņa pieaugums var izraisīt plašus applūšanas gadījumus.
Latvijā ir bijuši vairāki nozīmīgi plūdi vēsturē, piemēram, 2013. gada pavasarī, kad Daugavas un Lielupes krastos notika plašas applūšanas, radot ievērojamus postījumus gan infrastruktūrai, gan lauksaimniecības platībām.
Plūdu seku novēršana bieži ir laikietilpīgs un resursu prasīgs process, jo tiek sabojāta ceļu infrastruktūra, tilti un ēkas. Lai mazinātu plūdu risku, tiek veikti dažādi preventīvie pasākumi, tostarp upju regulēšana, dambju būvniecība un ūdensnoteku attīrīšana.
Neskatoties uz šiem pasākumiem, dabas stihiju ietekme vienmēr pastāv, un plūdi turpina būt nozīmīgs dabas apdraudējums Latvijā.
Ņemot vērā klimata pārmaiņas, tiek prognozēts, ka ekstremālu laikapstākļu, tostarp plūdu, biežums un intensitāte varētu pieaugt, un nākamajos gados var būt nepieciešama palielināta uzmanība un resursi plūdu riska mazināšanā un pārvaldībā.
Pieaugot jūras līmenim, Latvija varētu saskarties ar applūšanu, īpaši piekrastes teritorijās, kas ir īpaši jutīgas pret šo draudu. Jūras līmeņa celšanās var izraisīt piekrastes plūdus ar biežākām un smagākām izpausmēm.
Kad jūras līmenis aug, tas var radīt lielākus erozijas draudus piekrastes teritorijām, potenciāli apdraudot dabas rezervātus, lauksaimniecības zemes un cilvēku apdzīvotās vietas.
Ūdens infiltrācija sāļūdens sistēmās var novest pie gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanās, apgrūtinot lauksaimniecības un dzeramā ūdens piegādi. Turklāt augsts jūras līmenis vētru laikā var pastiprināt vētru radītās sekas, izraisot plašākus plūdus un lielākus postījumus. Tomēr jāatzīmē, ka šis risks ir ievērojami mazāks nekā citās minētajās valstīs, tādēļ nav nepieciešams pievērst tam pārmērīgu uzmanību.
