Jau kuru reizi soctīklos parādās liecības par lāču klātbūtni Latvijas mežos un pat ciematos – daudzi tik iesmejas par to, bet daudzi pret to izturas nopietnāk.
Taču nupat kā eksperti skaidro, ar ko varētu būt saistīts tas, ka lāčus mēs redzam aizvien biežāk un biežāk.
Oficiāli tiek lēsts, ka Latvijā brūno lāču skaits šobrīd ir apmēram 150 īpatņu, un īpaši Ziemeļvidzemē to klātbūtne kļūst arvien redzamāka. Rudenī, kad cilvēki biežāk dodas mežos ogot un sēņot, jautājums par drošu līdzāspastāvēšanu starp cilvēku un šo plēsēju kļūst sevišķi nozīmīgs.
Tieši tādēļ 19. septembrī Kārķos notika iedzīvotāju tikšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldes, LVMI “Silava” un Igaunijas Vides pārvaldes ekspertiem, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus, ziņo ReTV.
Speciālisti uzsvēra, ka pats svarīgākais ir lāčus nepiebarot un neatstāt plesējiem pārtikas atliekas, lai dzīvnieks nesāktu cilvēku apdzīvotās vietas uztvert kā viegli pieejamu barības avotu. Daudzi neaizdomājas, bet, kā izrādās, lāčus var pievilināt arī neapsegti komposta krāvumi vai neatbilstoši izmantotas mednieku barotavas. Ja dzīvnieks pierod pie viegli iegūstamas pārtikas, šo ieradumu mainīt ir ļoti sarežģīti un pat neiespējami.
Pētnieki atgādina, ka brūnā lāča ēdienkartes pamatā ir augu valsts barība, bet īpaša vājība tiem ir saldais medus. Tādēļ biškopjiem svarīgi savlaicīgi nodrošināt aizsardzību, izmantojot elektriskos žogus, sargsuņus vai trokšņu atbaidītājus. Aizsardzības pasākumi nepieciešami arī mājlopu drošībai.
Ja tomēr neskatoties uz ieviestajiem aizsardzības līdzekļiem lācis nodara postījumus, no valsts iespējams saņemt kompensācijas. Tā, piemēram, 2022. gadā šim mērķim tika izmaksāti vairāk nekā 13 tūkstoši eiro, bet 2024. gadā gandrīz 8 tūkstoši eiro.
Lasi vēl: Ko gaidīt, ja svētdien pie jūsu loga nosēžas putns: daži spēcīgi ticējumi par šo dienu kopš seniem laikiem
Eksperti norāda, ka būtiska ir arī sabiedrības iesaiste — iedzīvotāju ziņojumi par lāču novērojumiem papildina zinātniskos monitoringa datus. Lai arī Latvijā lāču populācija vēl ir salīdzinoši neliela, Igaunijā to skaists jau pārsniedz 900 īpatņu, turklāt kaimiņvalstī tiek rīkotas arī regulētas medības. Latvijā tās gan nav atļautas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad dzīvnieks atkārtoti rada apdraudējumu.
Sanāksmes laikā 5 no 59 klātesošajiem atzina, ka paši reālajā dzīvē ir sastapuši lāci, un visos gadījumos tikšanās noritējusi mierīgi. Tas apliecina, ka šādas situācijas nav biežas, taču vienlaikus ir svarīgi apzināties iespējamos riskus un rīkoties atbildīgi. Dialogs ar vietējiem iedzīvotājiem palīdz mazināt satraukumu un veicina izpratni par drošu līdzāspastāvēšanu ar šo aizsargājamo dzīvnieku.
