Katra pavasara sākumā mēs parasti vienkārši pamājam ar roku pirmajiem odiem, cerot, ka to nebūs daudz, taču šogad situācija varētu izvērtēties citādāk.
Eksperti norāda, ka aizvadītā ziema ar savu biezā sniega segu ir radījusi teju ideālus apstākļus, lai kukaiņi pārdzīvotu aukstumu un paspētu izaugt. Kad sniegs pamazām sāks kust, mēs varam saskarties ar daudz lielāku dūcošo un kodošo skaitu nekā iepriekšējos gados. Tas liek domāt, ka vasaras sākums varētu būt krietni aktīvāks par to, ko pieredzējām pērn.
Sniegs kā silta sega
Lai gan mums šķiet, ka barga ziema iznīcina visu dzīvo, patiesībā bieza sniega kārta darbojas kā lielisks izolācijas materiāls. Zeme zem sniega neizsalst tik dziļi, un tas ir kā mājīgs patvērums kukaiņiem, kas ziemu pavada augsnes virskārtā.
Zinātnieki skaidro, ka katrs sniega centimetrs pasargā zemi no sasalšanas par vienu grādu. Ja sniega sega ir pusmetru bieza, starpība starp gaisa temperatūru uz virsmas un temperatūru zem sniega var būt pat vairāki desmiti grādu. Šādos apstākļos kukaiņi ne tikai izdzīvo, bet saglabā pietiekami daudz enerģijas, lai pavasarī ātri aktivizētos. Viss gan būs atkarīgs no tā, cik strauji iestāsies īstais pavasara siltums un vai uzreiz pēc sniega kušanas nesekos ilgstošs sausums.
Kāpēc pavasarī gaidāms odu pieaugums
Galvenais odu daudzuma rādītājs nav pati ziema, bet gan tas, kas notiek pēc tās. Strauji kūstošie sniega kalni atstāj aiz sevis neskaitāmas peļķes, grāvjus un pagaidu ūdenstilpes, kas ir ideālas vietas odiem savu oliņu dēšanai. Viena odu mātīte spēj izdēt līdz pat 150 oliņām pat vismazākajā ūdens krātuvē, ko mēs varam pat nepamanīt – piemēram, aizmirstā spainī vai dārza vannā.
Odi lielāko daļu sava dzīves cikla patiesībā pavada ūdenī, tikai pieaugušā stadijā tie sāk lidot. Ja pavasaris atnāks strauji un peļķes saglabāsies pietiekami ilgi, var notikt masveida odu izšķilšanās, kas rada to “uzlidojuma” sajūtu. Ja pavasaris būs pakāpenisks un ūdens krātuves izžūs pirms odi būs paspējuši izaugt, šī problēma būs daudz mazāka.
Ērces un citi pavasara ciemiņi
Līdz ar odiem arī ērces ir pamodušās agrāk, nekā mēs to vēlētos. Sniega sega tās pasargāja no izsalšanas, tāpēc tās meklēs pārtiku tiklīdz temperatūra pakāpsies pietiekami augstu. Ērces ir aktīvas jau tad, kad gaisa temperatūra kļūst nedaudz virs nulles, un pirmie siltie pavasara saules stari tām ir signāls doties medībās.
Interesanti, ka citi ziemotāji, piemēram, čūskas vai sikspārņi, reaģē citādāk un mostas tikai pēc ļoti siltām ziemām, kādas šogad nebija. Tādēļ mežā satiksim tikai tos kukaiņus un posmkājus, kas ir visizturīgākie un visizsalkušākie.
Kā sevi pasargāt
Lai pavasara pastaigas saglabātu patīkamas, ir vērts padomāt par dažiem vienkāršiem drošības pasākumiem: Pārbaudiet savu dārzu un novāciet jebkādas nevajadzīgas traukus vai tvertnes, kurās var uzkrāties ūdens.
Pārdomājiet atbilstošu apģērbu – garas piedurknes un gaišas krāsas apģērbs palīdzēs ātrāk pamanīt ērces un pasargās no odiem. Pēc katras došanās dabā rūpīgi apskatiet sevi un ģimenes locekļus, īpašu uzmanību veltot matainajai daļai un locītavu zonām.
Lasi vēl: Meteorologi prognozē, ka laikapstākļi no 12.marta dinamiski mainīsies: “Pavasaris ir ļoti viltīgs”
Ja dzīvojat vietā, kur ir daudz stāvoša ūdens, pārliecinieties, ka ap māju nav aizaugušu grāvju vai ūdens izteku, kur odiem būtu ērti dēt oliņas.
Nav pamata krist panikā, jo kukaiņu skaits beigās vienmēr ir atkarīgs no laikapstākļiem pavasara otrajā pusē. Ja aprīlis un maija sākums būs sauss un karsts, peļķes izzudīs ātrāk, nekā kukaiņi paspēs tajās attīstīties. Tomēr labāk ir būt sagatavotiem, lai pirmie siltie vakari pie dabas sagādātu prieku, nevis nepatikšanas.
