Latvijā laiku pa laikam notiek nopietni plūdi, kas var izraisīt ievērojamus materiālos zaudējumus un ikdienas dzīvē traucējumus. Parasti plūdi notiek pavasarī, kad sniegs kūst un upēs ūdens līmenis strauji paaugstinās, bet tie var rasties arī pēc ilgstošiem vai intensīviem lietus periodiem, kad zeme nespēj absorbēt lieko ūdeni.
Dažos reģionos ir īpaši augsts plūdu risks, piemēram, Daugavas, Gaujas un Lielupes krastos, kur ūdens līmeņa pieaugums var izraisīt plašus applūšanas gadījumus.
Latvijā ir pieredzēti vairāki nozīmīgi plūdi vēsturiski, piemēram, 2013. gada pavasarī, kad Daugavas un Lielupes krastos notika plašas teritoriju applūšanas, kas radīja lielus postījumus gan infrastruktūrai, gan lauksaimniecības platībām.
Bieži vien plūdu seku novēršana prasa ievērojamus resursus un ilgu laiku, jo tiek bojātas ceļu infrastruktūra, tilti un ēkas. Lai mazinātu plūdu risku, tiek veikti dažādi preventīvie pasākumi, piemēram, upju regulēšana, dambju būvniecība un ūdensnoteku attīrīšana.
Lai arī tiek veikti šie pasākumi, dabas stihiju ietekme vienmēr pastāv, un plūdi turpina būt būtisks dabas apdraudējums Latvijā.
Klimata pārmaiņu dēļ ir gaidāms, ka ekstremālu laikapstākļu, tostarp plūdu, biežums un intensitāte varētu pieaugt, līdz ar to nākamajos gados var būt nepieciešama palielināta uzmanība un ieguldījumi plūdu riska mazināšanā un pārvaldībā.
Turpinot paaugstināties jūras līmenim, pastāv risks, ka Latvija varētu piedzīvot applūšanu, it īpaši piekrastes apgabalos. Šie apgabali ir īpaši jutīgi šim draudam, jo jūras līmeņa celšanās var izraisīt piekrastes plūdus ar biežākām un intensīvākām parādībām.
Kad jūras līmenis aug, tas var palielināt erozijas draudus piekrastes zonās, kas potenciāli apdraud dabas rezervātus, lauksaimniecības platības un cilvēku apdzīvotās teritorijas.
Ūdens infiltrācija sāļūdens sistēmās var novedot pie gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanās un sarežģīt lauksaimniecības un dzeramā ūdens piegādi. Turklāt, augsts jūras līmenis vētru laikā var pastiprināt vētru radīto sekas, izraisot plašākus plūdus un lielākus postījumus. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šis risks ir ievērojami mazāks nekā citām pieminētajām valstīm, tādēļ nav nepieciešams šim jautājumam pievērst pārmērīgu uzmanību.