“Apgalvojums, ka iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neatbilst patiesībai. Kad ņem vērā nodokļu pieaugumus, tostarp akcīzes nodokļa kāpumu un augstākas transportlīdzekļu reģistrācijas izmaksas, redzams, ka iedzīvotāju finanšu situācija nemainīsies uz labo pusi.”
“Šāda iejaukšanās otrajā pensiju līmenī radīs konkrētas sekas,” sacīja Māris Sprindžuks, Saeimas deputāts (AP), raidījumā “Kur tas suns aprakts” kanālā TV24.
“Ja alga saglabāsies tāda pati kā pagājušajā gadā, iemaksas pensiju sistēmā nākamgad samazināsies aptuveni par 14%,” skaidroja Māris Sprindžuks.
“Cilvēki varētu apsvērt, ka, ja viņu pensijas nepieaug tik strauji, paši varētu veidot uzkrājumus vai ieguldīt resursus. Tomēr Latvijā kapitāla pieauguma nodoklis, sasniedzot 25,5%, ir augstākais Baltijā,” uzsvēra Māris Sprindžuks.
„Neatkarīgi no tā, kur tiek ieguldīti līdzekļi, valsts atņem lielāko daļu. Mēs atkal zaudējam konkurētspēju. Tā vietā, lai veicinātu cilvēku aktivitāti – mudinot uzņemties kredītsaistības, veikt ieguldījumus un būt ekonomiski aktīviem –, tiek pieņemti pasākumi, kas to kavē,” uzsvēra Māris Sprindžuks.
Iepriekš tika ziņots, ka 20 % rīdzinieku un 18 % Pierīgas iedzīvotāju vēlas pensijas, kas pārsniedz 2000 eiro mēnesī, liecina “Luminor Bank” veiktās aptaujas rezultāti, ko publicējusi aģentūra LETA.
Kurzemē un Vidzemē 2000 eiro lielu pensiju vēlas saņemt attiecīgi 14 % un 13 % iedzīvotāju, savukārt Zemgalē un Latgalē šādu pensiju apmēru kā vēlamo norādījuši mazāk – attiecīgi 10 % un 7 % aptaujāto.
Lai gan visbiežāk Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji vēlas saņemt 2000 eiro lielu pensiju, vislielākais respondentu īpatsvars visā Latvijā uzskata, ka finansiāli ērtas vecumdienas varētu nodrošināt pensija no 1200 līdz 2000 eiro. Gandrīz puse aptaujāto iedzīvotāju norādījuši šo apmēru, kas liecina par salīdzinoši reālistiskiem priekšstatiem par nepieciešamo pensijas lielumu.
Atis Krūmiņš, „Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs, skaidro, ka šie aptaujas rezultāti atspoguļo dzīves dārdzības atšķirības dažādās Latvijas teritorijās.
Rīgā un Pierīgā, kur dzīves izmaksas ir augstākas, cilvēki bieži vien vēlētos lielākas pensijas, savukārt citos reģionos iedzīvotāju finansiālās vajadzības un vēlmes ir mērenākas. Šie faktori būtiski ietekmē, kādu pensijas apmēru cilvēki uzskata par pietiekamu, lai vecumdienās justos droši un komfortabli.
Šie dati arī norāda uz nozīmīgo lomu, ko reģionālā ekonomika spēlē cilvēku nākotnes plānošanā un gaidās. Dzīves izmaksu atšķirības bieži vien ne tikai ietekmē pensiju vēlamo apmēru, bet arī iedzīvotāju spējas un motivāciju iesaistīties ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā.
Iedzīvotāju ienākumi un izdevumi par precēm un pakalpojumiem ievērojami atšķiras, un lielajās pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā, dzīves dārdzība ir augstāka. Tomēr ir interesanti, ka šo reģionu iedzīvotāji norāda daudz augstāku vēlamo pensijas apjomu, kas ievērojami pārsniedz vidējo atalgojumu galvaspilsētā. Pagājušajā gadā vidējais atalgojums Rīgā bija 1706 eiro, norāda Atis Krūmiņš, „Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Eksperts uzsver, ka kvalitatīva dzīves līmeņa nodrošināšanai vecumdienās pensijas apmēram būtu jāveido 70–80 % no pirmspensijas ienākumiem. Tomēr pašreizējā situācija Latvijā ir ļoti atšķirīga – šobrīd šis rādītājs ir tikai 52,8 %, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam tas varētu samazināties pat zem 30 %.
„Luminor Bank” veiktā aptauja, kas tika īstenota 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat”, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, atklāj svarīgus izaicinājumus pensiju sistēmas ilgtspējai. Aptaujas rezultāti norāda uz to, ka, neskatoties uz pensiju sistēmas nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem finansiāli stabilas vecumdienas, pašreizējā situācija rada bažas par tās spēju apmierināt šīs vajadzības ilgtermiņā.