Ar nokavēšanos, bet vasara ir klāt. Precīzāk, ir atgriezies karstais laiks, uz kuru tik daudzi tik ļoti cerēja pavasarī. Tomēr jūnijs izrādījās auksta duša. Mūsu reģionā beidzot ir ieradusies īsta vasara. Laiks gaidāms sauss un karsts ar maksimālo gaisa temperatūru ap un virs 30 grādiem. To noteiks mazkustīgs anticiklons, pa kura rietumu perifēriju pie mums nonāk karsts gaiss.
Svētdien, 13. jūlijā, atskanēs pirmais trauksmes zvans: gaidāms pērkona negaiss, un atsevišķos rajonos līs lietus. Karstums pazemināsies par pāris grādiem. Centrālajā daļā 2025. gada jūlijā būs novērojama neparasti augsta temperatūra, ko sinoptiķi tēlaini dēvē par “Jaltas naktīm”. Šī meteoroloģiskā parādība nesīs līdzi ne tikai svelmainu karstumu, bet arī spēcīgas lietavas, radot unikālus klimatiskos apstākļus centrālajai zonai.
“Jaltas naktis” ir sinoptiķu profesionāls termins, kas raksturo situāciju, kad nakts gaisa temperatūra nenoslīd zem 20°C. Šādi apstākļi ir raksturīgi dienvidu kūrortiem, bet Centrālajos reģionos ir ārkārtīgi reti. Šī parādība rodas spēcīga anticiklona dēļ, kas “ieslēdz” silto gaisu virs teritorijas, neļaujot tam atdzist pat naktī.
2025. gada jūlijā Austrumeiropas apgabals un apkārtējie reģioni saskarsies ar vēl nebijušu parādību: temperatūra naktī saglabāsies 22–24°C robežās, kas ir par 8–10 grādiem virs klimatiskās normas. Dienas laikā temperatūra sasniegs 35–37°C. 2025. gada jūlija karstuma īpatnība ir tā, ka to pavada augsts gaisa mitrums – līdz pat 70–80%. Tas rada “tropiskā” efektu, kad cilvēka ķermenis piedzīvo papildu slodzi sarežģītas siltuma apmaiņas dēļ.
Paradoksāli, bet anomālais karstums izraisīs spēcīgas lietavas. Intensīva mitruma iztvaikošana no zemes virsmas un ūdenstilpnēm rada ideālus apstākļus gubu mākoņu veidošanai. Kad to “griesti” sasniedz kritisko augstumu, notiek uzkrātā mitruma “salves” atbrīvošanās.
Lasi vēl: Latvijā laikapstākļu murgs sāksies no plkst.13.00 – ko atklāj sinoptiķi par gaidāmo stihiju
Sinoptiķi prognozē, ka no 15. līdz 25. jūlijam pārņems spēcīgu lietusgāžu sērija ar intensitāti līdz 30–40 mm stundā. Šādi nokrišņi spēj 2–3 stundu laikā “izliet” mēneša lietus daudzumu, kas var izraisīt lokālus plūdus un transporta sakaru traucējumus.
Pēdējo reizi līdzīgi klimatiskie apstākļi tika novēroti 2010. gada jūlijā, kad anomālo karstumu pavadīja spēcīgas pērkona negaisas un lietusgāzes. Toreiz temperatūras rekords bija 38,2 °C, un nokrišņu daudzums dienā sasniedza 60 mm. Tomēr prognozētais 2025. gada karstums var pārsniegt 2010. gada rādītājus. Klimatologi norāda, ka šādi ekstremāli laikapstākļi kļūst arvien biežāki, jo mainās globālās cirkulācijas procesi atmosfērā.
