Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs skaidro, kāpēc pārtikas cenas veikalos turpina kāpt. Viņš norāda uz pieaugošajām izmaksām, ar kurām jāsaskaras tirgotājiem ikdienā.
Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk segt šos izdevumus, ir nepieciešams celt algas un neapliekamo minimumu. Šie pasākumi palīdzētu cilvēkiem labāk tikt galā ar cenu izmaiņām.
Kāpēc rodas papildu izdevumi?
Veikalu plauktos redzamās cenas neveidojas tikai no preces pašizmaksas. Tirgotājiem ir jāveic daudz dažādu administratīvo darbu, kas prasa gan laiku, gan resursus. Piemēram, katrai cenu zīmei ir precīzi jānorāda preces izcelsmes valsts, kas dažkārt ir sarežģītāks process, nekā varētu šķist no malas. Tāpat ir jāievēro prasības par informācijas atspoguļošanu, kas prasa papildu sagatavošanos un birokrātisku uzraudzību.
Detalizēta uzskaite prasa daudz pūļu
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek prasīts detalizēti izrēķināt dažādas izmaksas par katru produktu. Pētnieki un dažādas uzraudzības iestādes liek tirgotājiem rēķināt pat ļoti niansētas lietas. Piemēram, var būt jānoskaidro, cik tieši izmaksā elektroenerģija, transports un darbaspēks, kas nepieciešams vienas konkrētas krējuma paciņas nogādāšanai līdz plauktam.
Henriks Danusēvičs piedāvā vienkāršu salīdzinājumu. Iedomājieties savu ledusskapi mājās. Ja jums vajadzētu izrēķināt, cik precīzi maksā katra tajā esošā produkta “uzturēšana” ledusskapī, tas būtu ļoti sarežģīts un laikietilpīgs uzdevums. Tirgotājiem šādas analīzes ir jāveic ikdienā, kas sadārdzina uzņēmumu darbību.
Risinājums ir ienākumu kāpumā
Vienīgais veids, kā kompensēt iedzīvotājiem pārtikas cenu celšanos, ir pašu iedzīvotāju ienākumu palielināšana. Danusēvičs atzinīgi vērtē finanšu ministra Arvila Ašerādena plānus. Ministrs ir solījis strādāt pie minimālās algas celšanas un neapliekamā minimuma paaugstināšanas.
Tā ir pareiza pieeja, jo inflācija diemžēl ietekmē cenas neatkarīgi no tā, ko mēs darām. Ja cenas aug, līdzi tām ir jāaug arī cilvēku reālajiem ienākumiem. Tikai tādā veidā sabiedrība spēj kompensēt pieaugošās izmaksas tajās jomās, kurās tās ir visvairāk jūtamas. Kad iedzīvotāju pirktspēja palielinās, izdevumu kāpums ikdienas precēm kļūst mazāk sāpīgs.
Tomēr ir kas nepatīkams..
Konflikts Tuvajos Austrumos liek daudziem aizdomāties, kā tas ietekmēs mūsu ikdienas izmaksas tepat Latvijā. Saeimas deputāts Uldis Augulis sarunā ar TV24 norāda, ka pastāv iespēja redzēt izmaiņas cenās. Šobrīd situācija vēl ir sākuma stadijā, tāpēc precīzas prognozes izteikt ir grūti. Tomēr vēsture rāda, ka šādi globāli notikumi reti paliek bez sekām uz pārējo pasauli.
Kas notiek ar degvielas un gāzes cenām?
Pirmās dienas pēc konflikta sākuma parasti ir visneprognozējamākās. Uldis Augulis atgādina, ka līdzīgas svārstības naftas un gāzes tirgos ir pieredzētas arī agrāk. Viņš min piemēru ar notikumiem Venecuēlā, kad pēc sākotnējā satricinājuma tirgi galu galā stabilizējās.
Pašlaik galvenais jautājums ir par to, cik ātri izdosies atrast līdzsvaru. Akciju tirgi mēdz strauji reaģēt uz ziņām par kariem, taču pēc pirmā šoka situācija bieži vien sakārtojas. Svarīgi, lai šis laiks netiktu izmantots nepamatotām spekulācijām, mākslīgi ceļot cenas tur, kur tam nav tieša iemesla.
Spekulāciju risks un tirgotāju atbildība
Viens no lielākajiem riskiem šādās krīzes situācijās ir nepamatots degvielas cenu kāpums. Deputāts uzsver, ka ir būtiski nepieļaut situāciju, kurā tirgotāji izmanto satraukumu tirgū, lai gūtu papildu peļņu uz iedzīvotāju rēķina.
Lasi vēl: Liene Atvara atklāti par pārdzīvoto: “Es nezināju, kur būšu pēc pāris nedēļām”
Ja naftas cenas biržā tiešām kāpj, tas loģiski atspoguļojas degvielas uzpildes stacijās. Tomēr pastāv bažas par brīžiem, kad cenas tiek mainītas “katram gadījumam”, pat ja reālais iepirkums vēl nav kļuvis dārgāks. Godprātīga rīcība no tirgotāju puses šajā brīdī ir izšķiroša, lai nepadziļinātu inflāciju bez vajadzības.
Ietekme uz pārtikas grozu
Lai gan karš notiek tālu, tā atskaņas var sasniegt arī mūsu veikalu plauktus. Pārtikas cenas Latvijā ir cieši saistītas ar transporta un ražošanas izmaksām. Ja degviela kļūst dārgāka, preču piegāde no noliktavām uz veikaliem prasa vairāk līdzekļu.
