Pirms dažiem gadiem žurnāls Privātā Dzīve viesojās pie šiverīgās un darbīgās Ērikas viņas mazajā, bet dzīvības pilnajā pasaulē Talsos. Intara Busuļa mammai publicitāte nekad nebija patikusi – viņa atzina, ka nejūtas tajā dabiski, turklāt viņas ikdiena ritējusi aiz letes veikalā-kafejnīcā Eserika. Šī vieta bija viņas rūpju un darba auglis, un tieši 3. martā viņas veikaliņš atzīmēja savu astoto pastāvēšanas gadu.
Busuļu ģimene ir īsteni Talsu patrioti, un Ērika šajā pilsētā bija pavadījusi visu savu mūžu. “Talsi ir īpaši ar saviem pakalniem, ar saviem cilvēkiem. Un arī mūziķu mums netrūkst – Jānis Stībelis, Raimonds Tiguls…” – ar lepnumu viņa stāstīja. Arī Intars šajā pilsētā vienmēr bijis savējais, turklāt viņš šeit ir iekārtojis lauku māju. “Intars bieži atbrauc pie manis uz veikaliņu ciemos. Kaut uz stundiņu,” priecīgi atzina Ērika.
Viņas smaids, sirsnība un mīlestība pret saviem tuvākajiem paliks atmiņās daudziem, kas viņu pazina. Kādreiz mūziķis kādam žurnālam bija atklājis, ka brauc pie mammas ēst medus kūku, un jau nākamajā dienā talsinieki bija klāt ar ziņkārīgiem jautājumiem: “Cikos tad Intars būs uz kūku?”
Vasarās Ērika mēdza iznest laukā galdiņu, pie kura Intars baudīja kafiju, un tajā pašā laikā labprāt dalīja autogrāfus, fotografējās ar faniem un pasmējās kopā ar viņiem. Kad viņai vaicāja, vai dēls arī ikdienā ir tik dzīvespriecīgs kā televīzijā, viņa, piekrītoši mājot ar galvu, atbildēja: “Ja arī viņam kādreiz ir slikta oma, viņš to labi prot noslēpt.”
Lasi vēl: Tas nav noticis 140 gadus – sinoptiķi brīdina par aukstu maiju un netipiskām dabas anomālijām
Ērika neslēpa, ka intereses pēc mēdza palasīt, ko cilvēki par Intaru raksta interneta komentāros. “Es uz tiem skatos skeptiski. Šķiet, ka daudzus raksta viens un tas pats cilvēks – tikai vārds mainās,” viņa sprieda.
Viņa ar smaidu atcerējās kādu komentāru: “Intars ir Talsu čigāns. Es zinu viņa mammu!” un jautri iesmējās: “Vai tad es esmu čigāniete?”
