Sabiedrībā vārds “eņģelis” bieži tiek saistīts ar baznīcu, taču šī vārda tulkojums ir “palīgs” vai “vēstnesis” — tas, kurš kalpo.
Interesants fakts:
Eņģeļi saka to pašu, ko Avots un Absolūts. Viņi vienmēr runā to pašu, ko saka sirds. Tas ir viens un tas pats balss avots. Var teikt, ka Eņģeļi ir Dievišķā enerģija perifērijā. Nav iespējams, ka Avots saka vienu, bet Eņģeļi – ko citu. Ja „eņģelis” saka kaut ko citu, tad tas vairs nav eņģelis, bet gan kāda tumša būtne, kas izliekas par gaismas būtni.
Ja cilvēks dzird ar sirdi, viņš dzird Dievu, dzird Eņģeļus, dzird savu Augstāko Es. Tas viss ir viens un tas pats.
Iedomājieties okeānu un debesis. Eņģeļi ir kā putni, kaijas, kas lido debesīs. Savukārt, ūdenī dzīvo haizivis. Eņģeļi nevar palīdzēt tumšos darbos, tāpat kā putni nevar dzīvot zem ūdens — tā nav viņu vide. Un tumsas būtnes nevar darīt labus darbus, jo viņi dzīvo citā vidē.
Kas cilvēkam var traucēt veiksmīgi virzīties apziņas evolūcijā?
Tas notiek tad, kad cilvēks nevēlas atbrīvoties no negatīvā, dusmām, aizvainojuma. Viņš turas pie sava ego, identificē sevi tikai ar fizisko ķermeni, ignorējot savu dievišķo būtību. Ir jākopj apziņa: tu esi gars, apziņa, enerģija.
Ja tu sevi uztver tikai kā dzīvnieku ķermeni, tas kļūst par lielu šķērsli — tu nevari atklāt savu dievišķo būtību. Cilvēks, kurš neuzņemas atbildību par notiekošo, bieži saka: “Te vainīgs priekšnieks, tur — sieva, tur — kaimiņi, un vispār — prezidents.” Tā ir galvenā barjera pārejai.
Apzināts cilvēks saka: “Es esmu savas dzīves autors un meistars. Es saprotu savu atbildību.”
Notiek nesaskaņas ģimenē — arī mana daļa. Konflikti ar kaimiņiem — arī mana atbildība.
Šīs lietas ir jāapzinās. Tas ir svarīgi pārejai.
Kas vēl traucē pārejai? Dvēseles dzīves trūkums. Mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi veidot saikni ar sirdi, ar Augstākajiem spēkiem, ar Eņģeļiem. Un tas notiek caur lūgšanām, meditācijām, apceri, vientulību, kontaktu ar garīgajiem skolotājiem.
Vieglāk pārdzīvo dzīves izmaiņas
Pretējā gadījumā notiek “vibrāciju konflikts”, kā zemūdens nirējam, kurš pēkšņi izrauts virspusē — ķermenis nespēj pielāgoties. Parādās nepatīkami simptomi.
Dvēsele pati nosaka pārejas tempu. Tai ir “drošības mehānisms”, kas neļauj steigšus pāriet pāri savām iespējām. Galvenais ir nodoms: “Es gribu iet uz gaismu. Man nav vienalga.”
Cilvēkiem attīstība notiek dažādos tempos — tas ir normāli.
Pārejas laikā notiek “gaismas lejupielādes” — kā garīgais Wi-Fi.
Cilvēki var sajust šīs enerģijas:
Dažiem var pasliktināties pašsajūta. Var uznākt asaras, trīce, nelabums — kad ienāk gaisma, iziet vecā, neaktuālā enerģija
Tas nav kaitīgi— tas ir attīrīšanās process
Lasi vēl: Šīs lietas nedrīkst ne dot, ne aizņemties: 6 svarīgi dzīves likumi
Pēc tam cilvēks jūt atvieglojumu, prieku, vieglumu. Dvēsele “dzied”, rodas entuziasms, svētlaime. Notiek iekšējās struktūras pārkārtošanās un attīrīšanās.
