Pēc mantu izkraušanas devos uz baznīcu, aizdedzu sveci un lūdzos. Izejot no baznīcas, es redzēju, kā baznīcas darbinieki rakās pa manām somām un komentēja saturu.
Viena no sievietēm izņēma no somas blūzi un teica, ka paņems meitai, jo tā ir laba un ar to vēl var iet uz darbu. Ar tādu pašu entuziasmu otrā kundze izvēlējās labākās lietas no maisiem.
Kamēr sievietes rakņājās pa somām, viņām pienāca klāt kāda ubadze un lūdza apskatīt drēbes, jo tās taču nesa tiem, kam tās ir vajadzīgas.
“Mēs paši esam maznodrošināti, ar pensiju nemaz nepietiek, un draudzes locekļi tev dienā iedod vairāk, nekā valsts mums maksā. Tagad visu sakārtosim, un kas paliks pāri, to jums atstāsim,” šāda atbilde mani iedzina šokā.
Lasi arī: Brīnišķīgi kārtainie salāti, kas mūsmājās svētkos aiziet uz urrā! Galvenais precīzi ievērot recepti
Es ļoti nožēloju savu labo rīcību. Varu iedomāties, kādos apstākļos dzīvo trūcīgie, daudziem arī ir vairāki bērni. Droši vien labāk bija noskaidrot adreses sociālajos dienestos un vest lietas uz tām mājām, kur tās tiešām ir vajadzīgas. Galējā gadījumā paciņas vajadzēja nodot ubagotājiem, kas stāv pie baznīcas, nevis uzticēt vietējā baznīcas veikaliņa darbiniekiem.
Man nav žēl, bet nepatīkamie iespaidi no baznīcas uzraudžu uzvedības man uz ilgu laiku sabojāja garastāvokli.
