No rīta izgāju dārzā – un kāposti kā siets! Krustziežu blusa vienas nakts laikā bija saplēsusi visu stādījumu tā, ka lapas izskatījās pēc marlēm.
Agrāk katru jūniju sākās šis laiks– iestādu dēstus maija beigās, bet līdz mēneša vidum no tiem paliek vienīgi atliekas. Tagad zinu vienu pārbaudītu metodi, kas pasargā ražu visai sezonai.
Šis mikroskopiskais kaitēklis ir īpaši aktīvs jūnijā, kad temperatūra pārsniedz 25 grādus. Blusa uzbrūk jaunajiem augiem tieši laikā, kad tie pielāgojas pēc izstādīšanas. Vienā dienā pieaugusi blusa var sabojāt lapu laukumu līdz pat vienam kvadrātcentimetram.
Atceros, kā pirms pāris gadiem pirmajā jūnija nedēļā zaudēju pusi no saviem kāpostu dēstiem. Iestādīju 40 stādus nedēļas nogalē, bet pēc 7 dienām puse no tiem bija pārvērtušies par skeletiem. Kaimiņi mierināja – tas esot normāli jūnijā, sakot, ka vāji stādi neiztur karstumu un kaitēkļus.
Bet, kad tas pats atkārtojās arī nākamajā gadā, sapratu – vaina nav stādu kvalitātē, bet gan aizsardzības pieejā.
Izmēģināju dažādus ķīmiskos līdzekļus jūnija sākumā. “Fitoverms” pievīla vissvarīgākajā brīdī – apstrādāju augus vakarā, bet no rīta blusa joprojām mielojās kā nekas nebūtu bijis. “Aktara” palīdzēja uz 4–5 dienām, bet pēc tam kaitēklis atgriezās ar dubultu sparu. Pāris jūnija sezonās biju iztērējis vairāk nekā 4000 rubļu dažādiem insekticīdiem, bet stabilu rezultātu tā arī neieguvu.
Pagrieziena punkts pienāca pagājušajā vasarā, kad satiku kaimiņu – vectēvu Vasīliju. Viņa kāposti jūnijā vienmēr bija ideāli – neviena cauruma lapās. Uz manu jautājumu par aizsardzību pret krustziežu blusu viņš tikai smaidīja un apsolīja parādīt veco, pārbaudīto metodi.
Kāpēc mūsdienu līdzekļi pieviļ vissvarīgākajā brīdī
Kad sapratu problēmas apmēru, nolēmu iedziļināties – kāpēc veikalā pieejamie līdzekļi nespēj tikt galā ar krustziežu blusu jūnijā.
Galvenā problēma – mēs cīnāmies ar sekām, aizmirstot par cēloni. Veikalā pirktās indes nogalina tikai pieaugušās vaboles, kas sēž uz auga lapām. Taču lielākā daļa blusu dienas laikā slēpjas augsnē un zem augu atliekām, ārā nākot tikai no rīta un vakarā, lai barotos.
Bioloģiskie līdzekļi, piemēram, “Fitoverms”, darbojas tikai temperatūrā virs +18 °C. Vēsā jūnija laikā to efektivitāte būtiski samazinās. Sistēmiskie insekticīdi uzkrājas augu lapās, bet blusa barojas tikai no lapas virskārtas, to noskrāpējot.
Pārlūkoju savas kļūdas vairāku gadu garumā. “Aktara” palīdzēja uz 4–5 dienām, bet pēc tam kaitēklis atgriezās. Iemesls – līdzeklis nespēj iedarboties uz olām, kas atrodas augsnē. Nedēļu pēc apstrādes iznāk nākamā kaitēkļu paaudze.
Lietus ūdens nomazgā kontakta preparātus jau pēc 6 stundām. Bet jūnijs ir biežu lietusgāžu mēnesis. Sanāk tā – šodien apstrādā augus, rīt līst lietus, un aizsardzība pazūd.
Ekonomiskais aspekts arī nav iepriecinošs. Kvalitatīvs insekticīds vienai 100 m² dobes apstrādei maksā 400–600 rubļu. Sezonā nepieciešamas 4–6 apstrādes.
Pēc šādas analīzes sapratu – ir nepieciešama pavisam cita pieeja problēmai. Un tieši tad radās iespēja uzzināt vectēva metodi.
Vectēva Vasīlija metode: ko neviens ražotājs nestāstīs
Pēc neveiksmēm ar ķīmiskajiem līdzekļiem biju gatavs uzklausīt jebkuru padomu, un vectēvs Vasīlijs ilgi gaidīt nelika.
Satikāmies jūnija sākumā, kad manas kāpostu lapas atkal bija sadrupinātas blusas uzbrukumā. Vectēvs paskatījās uz caurumainajām lapām, pasmaidīja un pakratīja galvu: “Ar ķīmiju tu indē gan sevi, gan zemi. Un kāda jēga?” Tad viņš izstāstīja principu, kas pilnībā mainīja manu skatījumu uz kaitēkļu apkarošanu.
Metodes būtība – nevis iznīcināt, bet radīt kaitēklim nepanesamus apstākļus dzīvei. Krustziežu blusa necieš asus aromātus un sārmainu vidi. Tieši uz šo principu balstās visa vectēva metode.
Recepte sastāv no trim sastāvdaļām: koksnes pelniem, tabakas putekļiem un sinepju pulvera.
– Pele rada sārmainu reakciju uz lapu virsmas, no kuras blusa izvairās.
– Tabakas putekļi satur alkaloīdus – dabiskus atbaidītājus.
– Sinepju pulveris pastiprina atbaidīšanas efektu.
Vectēvs izskaidroja arī zinātnisko pamatojumu. Krustziežu blusa orientējas pēc auga smaržas, bet mūsu maisījums pilnībā noslāpē pievilcīgo kāpostu aromātu. Kaitēklis vienkārši vairs neatpazīst savu barību un dodas meklēt to citur.
Galvenā priekšrocība – šī metode darbojas profilaktiski. Apstrādātais augs kaitēklim kļūst “neredzams” līdz pat 10 dienām. Šajā laikā stādi pagūst nostiprināties un izaudzēt stingrākas lapas, kuras blusa vairs nespēj nopietni bojāt.
Pirmo reizi vectēva metodi izmēģināju pagājušajā gadā uz 10 stādiem. Rezultāts pārsteidza – neviena cauruma visā sezonā! Tajā brīdī sapratu – esmu atradis lielisku risinājumu.
Lasi vēl: 2025. gada 20. jūnijs – svēta vēlmju piepildījuma diena: kā izmantot gada jaudīgāko enerģijas portālu
Taču visinteresantākais atklājās vēlāk – panākumu atslēga slēpjas pareizajās proporcijās un pielietošanas tehnikā.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
