Man vienmēr ir patikušas receptes, kas pārsteidz ar savu vienkāršību. Ungāru virtuvē riekstu cepumi ir ļoti iecienīti, un šī recepte ir viena no tām, ko tiešām ir vērts izmēģināt. Kad pirmo reizi tos nogaršoju, man bija grūti noticēt, ka sastāvā nav ne piles sviesta – tie garšoja tik bagātīgi un maigi, ka biju pārliecināta: mīklai jābūt krietni treknākai.
Februāra drēgnajā laikā, kad tējas pauzes kļūst par ikdienas rituālu, šie riekstu un ogu cepumi ir tieši laikā. Tie sniedz sātu, bet neatstāj “smaguma” sajūtu, un tieši tas tos padara par tik izcilu atradumu.
Zemāk esmu sīki aprakstījusi savus novērojumus un mazos knifiņus, kā panākt, lai biskvīts izdotos nevainojams, bet pilnu sastāvdaļu sarakstu meklē raksta beigās.
Kā mīkla var būt tik maiga bez nevienas piles taukvielu
Daudziem rodas jautājums – kā cepumi var nebūt sausi, ja tiem nepievieno ne sviestu, ne eļļu? Viss noslēpums slēpjas pareizā olu sakuļšanā. Esmu pamanījusi, ka šeit nevar pavirši sakult olas ar cukuru.
Es to daru ar mikseri tik ilgi, līdz masa kļūst pavisam gaiša, gandrīz sniegbalta, un krietni palielinās apjomā. Tieši šis gaiss mīklā aizstāj taukvielas un padara cepumus mīkstus un porainus.
Tad es pakāpeniski pievienoju vaniļu un obligāto šķipsniņu sāls. Sāls šajā receptē nav nejaušība – tā palīdz riekstiem “atvērties” un padara garšu daudzslāņaināku. Tikai pēc tam es pavisam uzmanīgi iemaisu miltus.
Mīkla sanāk diezgan bieza, bet gaisīga, un tieši tas ir vajadzīgs, lai tā spētu noturēt lielo daudzumu riekstu.
Rieksti un ogas: kāpēc šis savienojums strādā tik labi
Kad mīkla gatava, es tajā ieberu sasmalcinātus grieķu riekstus un žāvētas ogas. Esmu mēģinājusi likt rozīnes, bet mans favorīts tomēr ir dzērvenes. To skābums rada fantastisku balansu ar saldumu.
Mana personīgā viltība: riekstus es nekad nemalu blenderī. Es tos sakapāju ar nazi tā, lai paliek dažāda lieluma gabaliņi. Kad jūs ēdat šo cepumu, brīžiem jūtat gaisīgo biskvītu, bet brīžiem – kraukšķīgu rieksta gabaliņu. Tieši šis kontrasts padara desertu interesantu un “dzīvu”.
Mīklu es vienmērīgi izklāju uz plāts aptuveni pirksta biezumā. Lieku cepties 180 grādos, un parasti pietiek ar aptuveni 15 minūtēm. Virtuve tūlīt pat piepildīsies ar riekstu un vaniļas aromātu.
Bet te ir svarīgākais solis, ko es iemācījos caur kļūdām: negrieziet tos, kad tie jau ir atdzisuši! Biskvīts bez taukvielām ātri kļūst trausls.
Tiklīdz izņemat paplāti no krāsns, uzreiz grieziet to kvadrātiņos vai rombiņos. Kamēr mīkla ir karsta, tā ir padevīga un neplaisā. Tad es tos atstāju turpat uz papīra pilnībā atdzist – pa šo laiku tie kļūst tieši tik kraukšķīgi, cik vajag.
Kāpēc man šī recepte tik ļoti patīk februārī
Februāris pie mums parasti ir drēgns, un saules vēl ir par maz. Grieķu rieksti ir sātīgi un dod nepieciešamo enerģiju, bet šie cepumi tajā pašā laikā nav “smagi”. Turklāt tie lieliski glabājas noslēgtā traukā – man tie pat šķiet garšīgāki nākamajā dienā, kad visas garšas ir “sadraudzējušās”.
Tas ir vienkāršums, kas pārvērties īstā konditorejas mākslā, ko es iesaku izmēģināt ikvienam, kurš novērtē mājās gatavotu gardumu.
Kas būs nepieciešams:
Olas: 2 gab.
Cukurs: 100 g
Milti: 130 g
Cepamais pulveris: 6 g
Grieķu rieksti: 100 g
Žāvētas ogas (piemēram, dzērvenes): 100 g
Vaniļa un sāls: pa šķipsniņai
Lai jums izdodas sajust to maigo garšu! Labu apetīti!
