Es atšķaidu ūdeņraža peroksīdu attiecībā 1 pret 100 un istabas augi pasaka paldies ar skaistu ziedēšanu

Skatījos uz savām novembrī izžuvušajām puķēm un gandrīz visas podiņos esošās būtu izmetis atkritumu tvertnē. Lapas kļuva dzeltenas, saknes puva, un jauni pumpuri pat nedomāja parādīties

Agrāk es katru ziemu sastapos ar novītušiem augiem, bet tagad atšķaidu ūdeņraža pārskābi proporcijā 1 pret 100 un redzu īstu pārvērtību.
Novembris kļūst par pārbaudījumu istabas augiem. Ieslēdzas apkure, gaisa mitrums samazinās līdz 30–35%. Dienasgaismas garums saīsinās līdz 8 stundām dienā. Sakņu sistēma sāk smakt blīvajā augsnē, kur trūkst skābekļa.

Daudzu gadu laikā, audzējot telpaugus, esmu ievērojis likumsakarību — tieši novembra pirmajā pusē augi nonāk sliktā stāvoklī. Temperatūras starpība starp palodzi un istabu sasniedz 5–7 grādus. Augsne paskābinās, un pazūd labvēlīgās vielas.


Tā izskatījās manas vijolītes novembra sākumā, pirms sāku lietot pārskābi

Vijolītes reaģē pirmās — to trauslā sakņu sistēma ir īpaši jutīga pret gaisa trūkumu. Lapas sāk dzeltēt no malām uz centru. Jaunie pumpuri izkalst, vēl neatveroties. Vecie ziedi nobirst 2–3 dienu laikā. Esmu izmēģinājis daudzas mēslojuma un augšanas stimulatoru variācijas. Rezultāts bija īslaicīgs vai vispār nebija. Tērēju naudu dārgām ziemas kopšanas piedevām. Efekts saglabājās maksimums nedēļu, un pēc tam augi atkal sāka nīkuļot.

Trīs galvenās kļūdas, kas bojā augus

Tagad, kad ir skaidri novembra problēmu cēloņi, pastāstīšu par visbīstamākajām kļūdām, lietojot ūdeņraža pārskābi. Pirmā kļūda — nepareiza šķīduma koncentrācija. Daudzi lej pārskābi “uz aci”, pievienojot ēdamkaroti uz glāzi ūdens. Rezultāts — katastrofāls! Saknes saņem bojājumus jau pēc 2–3 dienām. Dārznieku komentāros lasīju sūdzības: “Aplēju ģerāniju ar koncentrātu, un divi stādi iznika diennakts laikā.”

Koncentrācija, kas pārsniedz 1 pret 50, sabojā labvēlīgo mikrofloru augsnē un bojā smalkos sakņu matiņus. Otrā liktenīgā kļūda — lapu apsmidzināšana ar koncentrētu šķīdumu. Esmu redzējis padomus: “Apsmidziniet tieši pa lapām ātrākam efektam.” Izmēģināju to uz vienas vijolītes — pēc stundas parādījās balti plankumi. Lapas klājās ar nekrotiskiem laukumiem, un atjaunošanās prasīja vairākus mēnešus. Lapu apsmidzināšanai lietoju koncentrāciju 1 pret 300–400 (3–4 ml uz litru ūdens).

Trešā kritiskā kļūda — bieža laistīšana, neņemot vērā sezonu. Vasarā augi aktīvi patērē skābekli, ziemā vielmaiņa palēninās. Kad laistīju katru nedēļu pēc vasaras grafika, sakņu sistēma netika galā ar slodzi — lapas sāka masveidā dzeltēt un krist nost. Pārbaudīju praksē: devas pārsniegšana pat pusotru reizi izraisa augu stresu. Saknes kļūst tumšas, no augsnes parādās nepatīkama smaka.

Pārbaudīta formula, kas darbojas nevainojami jau vairākas sezonas

Pēc daudziem eksperimentiem atradu ideālu formulu — atšķaidu ūdeņraža pārskābi proporcijā 1 pret 100, un rezultāts katru reizi pārsniedz cerības. Precīza deva ir vienkārša: 10 ml 3% pārskābes uz 1 litru nostādināta ūdens. Svarīgi izmantot istabas temperatūras ūdeni, kas stāvējis vismaz diennakti. Hlors bojā pārskābes labvēlīgās īpašības. Šķīdumu gatavoju tieši pirms laistīšanas un izmantoju 24 stundu laikā, lai saglabātu aktivitāti. Gatavoju darba šķīdumu: 10 ml pārskābes uz litru nostādināta ūdens.

Izmantoju trīs drošus laistīšanas veidus.

1.Gar poda malu, atstājot 2–3 cm līdz stumbram.

2.Caur paliktni — īpaši efektīvi vijolītēm ar trauslām saknēm.

3.Tieši sakņu laistīšanai lieliem augiem, piemēram, fikusiem un dracēnām.

VIDEO:

 

Lasi vēl: Dzīvoju viena jau vairākus gadus, man ir 63, pensija 560 eiro; vienu dienu kaimiņš Viktors izteica piedāvājumu

Novembrī lietoju stingri reizi 14 dienās. Biežāk nedrīkst — saknes nepaspēj pielāgoties papildu skābeklim. Vasarā biežumu var palielināt līdz divām reizēm nedēļā, bet tagad augi atpūšas. Atkarībā no auga pielāgoju šķīduma daudzumu: vijolītēm pietiek ar 50 ml, lielām dracēnām vajag 150–200 ml. Ģerānijai šādas barošanas ļoti patīk — uz vienu vidēja izmēra podu (12–15 cm diametrā) lietoju ap 100 ml.
Rezultāti izrādījās daudz iespaidīgāki, nekā biju gaidījis.

Kas notiek ar augiem pēc 7–14 dienām

Tagad, kad ir apgūta pareiza lietošanas tehnika, pastāstīšu par rezultātiem, ko redzu katru sezonu. Vijolītes pārvēršas pirmās — jau pēc nedēļas lapas kļūst stingras un koši zaļas. Otrajā nedēļā parādās jauni pumpuri, bet esošie ziedi atveras spilgtāk nekā parasti. 14 dienu laikā vijolīte izdzina 5–6 jaunus ziedkātus, nevis ierastos 2–3. Ziedēšana kļuva ilgāka — pumpuri turas gandrīz mēnesi, nevis tikai 2–3 nedēļas.

Ģerānija priecē vēl vairāk. Desmit dienas pēc pirmās laistīšanas pamanīju jaunus dzinumus. Lapas kļuva spīdīgas, pazuda dzeltenie plankumi. Pēc mēneša ģerānija izdzina 3–4 ziedkopas, lai gan iepriekšējos novembros ziedēšana bija pilnībā apstājusies.


Rezultāts pēc divām nedēļām — bagātīga vijolīšu ziedēšana novembrī

Dracēna un fikusi parādīja pārsteidzošu izturību — lapu biršana apstājās jau 7. dienā. Jaunas lapas sāka augt pat īsās dienasgaismas apstākļos. Orhideju gaisa saknes 10 dienu laikā nostiprinājās un kļuva zaļas. Zinātniskais skaidrojums ir vienkāršs: papildu skābeklis aktivizē sakņu gaisa apmaiņu.

Tas uzlabo barības vielu uzsūkšanos un paātrina fotosintēzi. Sakņu sistēma attīstās intensīvāk nekā parasti.
Visiespaidīgāko rezultātu pamanīju pēc trim nedēļām, bet par to pastāstīšu nākamajā sadaļā.

Ko gaidīt ziemā un pavasarī + brīdinājumi

Pēc trim nedēļām notika īstas pārvērtības — augi sāka aktīvi gatavoties ziemai, taču neiegrima dziļā miegā, kā tas parasti notiek.
Ilgtermiņa efekts ir iespaidīgs: līdz februārim sakņu sistēma jūtami nostiprinās. Pavasarī augi mostas par 1–2 nedēļām agrāk nekā parasti.

 

Lasi vēl: Maigā franču rulete 5 minūtēs – pilnīgi kūst mutē; viesi slavēs un prasīs papildporciju

Ziemā, lietojot ūdeņraža pārskābi, man aizgāja bojā tikai 1–2 augi no 20, kamēr agrāk nīka 3–4 eksemplāri. Līdz martam vijolītes jau gatavas pavairošanai, ģerānija izdzen pirmos pavasara dzinumus. Pāreju uz vasaras režīmu veicu pakāpeniski: no aprīļa — reizi nedēļā, no maija — divreiz nedēļā. Koncentrāciju atstāju nemainīgu — 1 pret 100.

Svarīgi brīdinājumi

Jaunos spraudeņus laistu tikai mēnesi pēc apsakņošanās. Sukulentiem nepieciešama īpaša piesardzība — pietiek ar pusi devas. Pazīmes, kas liecina, ka lietots par daudz ir viegli pamanāmas: strauja lapu dzeltēšana 1–2 dienu laikā, tumši plankumi uz stublājiem. Pirmā lietas, kas būtu jādara — bagātīga laistīšana ar tīru ūdeni un augsnes izžāvēšana 5–7 dienas.

Mans padoms: sāciet ar vienu augu un nedēļu vērojiet reakciju. Ūdeņraža pārskābi proporcijā 1 pret 100 lietoju jau vairākas sezonas — šī formula vēl nekad nav pievīlusi.