Runā, ka vecums ir tikai skaitlis. Bet šis skaitlis var čukstēt: “Stop. Paskaties apkārt. Varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt?”
Ar gadiem mainās ne tikai ķermenis, bet arī mūsu iekšējais pasaules uztvere. Tas, kas agrāk šķita ierasts un viegli pieņemams, tagad var šķist nogurdinošs un mazliet nomācošs. Dažkārt iemesls tam nav ārēji apstākļi, bet gan pašu ieradumi, kas kādreiz bija ērti un vajadzīgi, bet šobrīd jūtas kā lieks un nevajadzīgs smagums.
Slavenais sveiciešu speciālists un filozofs Karls Gustavs Jungs reiz teica: “Apgaismība nāk nevis caur sapņiem par gaismu, bet caur savas tumsas apzināšanos”.
Un tiešām — ar gadiem nāk arī dziļāka sapratne. Īpaši vecumā no 60 līdz 75 gadiem tas ir laiks, kad ne tik daudz mainās ķermenis, cik mūsu skatījums uz dzīvi. Šis ir periods, kad varam atbrīvoties no liekā un piešķirt sev tiesības baudīt mieru un harmoniju.
Lūk, 14 ieradumi, no kuriem ir vērts atbrīvoties — nevis modes vai kāda cita cilvēka ieteikuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tie vairs nekalpo. To vietā atnāks iekšēja kārtība, vieglums un spēki jaunas dzīves uzsākšanai.
Dēļ šīs kļūdas jūsu automašīnai uz ceļa var atņemt TA – likums stājās spēkā 2025. gada 11. martā
1. Pārstājiet sevī turēt nesaskaņas un nepatīkamas sajūtas — tās var būt smagākas, nekā sākumā šķiet.
Daudzas iekšējas sajūtas mēs nesam sev līdzi gadiem, gluži kā senas vēstules, kuras vairs nav vajadzīgas, bet kuras tomēr ir grūti atlaist. Un katru reizi, kad prātā uzpeld kāds netīkams atgādinājums par pagātnes situācijām, rodas neliels nemiers, ko izjūt arī ķermenis.
Iekšējās rūgtās sajūtas nemazina spēku – tās vienkārši tur mūs pagātnē. Atlaist nozīmē neļaut vecām pieredzēm noteikt to, kā jūtamies rītdien. Tā nav vājuma pazīme – tas ir briedums un sirdsgudrība. Neviens ārējs risinājums nesniedz tik lielu vieglumu kā iekšēja brīvība.
Izmēģini: uzraksti vēstuli (to nav jānosūta), izsaki visu, kas sakrājies – pat klusumā. Vai arī dalies ar draugu vai uzticamu sarunu biedru. Un tu pamanīsi: tiklīdz vecās nepatīkamās sajūtas atbrīvojas, iekšā atbrīvojas vieta – siltumam, vieglumam un jaunai elpai dzīvē.
Neignorējiet speciālistus – tas ir ieguldījums sevī, nevis formalitāte
Jūtos labi, tāpēc nevajag neko pārbaudīt.” – tā mēdzam domāt. Bet pēc 60 gadu vecuma ķermenis var kādu laiku klusēt arī tad, ja tam būtu, ko teikt. Kamēr mēs pārliecināti ejam tālāk, nepievēršot uzmanību zīmēm, daži procesi var attīstīties nemanot. Tie dod priekšroku klusumam – tāpēc vērts ieklausīties sevī arī tad, kad šķiet, ka viss ir kārtībā.
Regulāra veselības pārbaude nav traucēklis, bet veids, kā parūpēties par sevi laikus. Mēs taču neriskējam doties ceļā ar auto, kam sen nav pārbaudīta tehniskā kārtība. Kāpēc gan neizturēties tikpat atbildīgi arī pret savu pašsajūtu?
Labāk ļaujiet speciālistam pateikt: “Viss ir kārtībā”, nevis kādu dienu saņemt informāciju, ka viss jau ir par vēlu.
Medicīna ir partneris, nevis putnubiedēklis. Atrodi savu speciālistu – kādu, kuram vari uzticēties, un vizītes pie viņa nebūs apgrūtinājums, bet gan patīkams pasākums, kura mērķis ir rūpes par sevi.
Ekrāna vilinājums – nemanāms laika patērētājs
Bezgalīgas stundas televizora priekšā vai ziņu skatīšanās nav atpūta. Tas ir lamatas. Pēc vairākām sēriāla sērijām jūs jūtat nevis prieku, bet gan tukšumu un nogurumu. Smadzenes neatšķir ekrāna emocijas un realitāti. Tas vienkārši nogurst.
Negatīva ziņu plūsma izraisa satraukumu un miega traucējumus. Tas nav tikai “būt lietas kursā”, tas nozīmē – būt “izsmeltam”.
Tā vietā – saruna klātienē, pastaiga, lasīšana, adīšana, mūzika. Tā ir īstā dzīve.
Slavenais kompānijas “Apple” līdzdibinātājs Stīvs Džobss reiz teica: “Inovācijas ir ceļš uz priekšu. Bet pats labākais jauninājums ir izslēgt televizoru un “ieslēgt” sevi.”
Kur izmest tualetes papīru – podā vai atkritumos, skaidroju pareizo risinājumu
Pārtrauciet sevi barot ar to, kas jums kaitē
Apstrādāta pārtika ir kārdinājums skaistā iesaiņojumā. Jā, tā ir sātīga. Jā, tā ir pierasta. Bet aiz labās garšas slēpjas miegainība un dažādas kaites.
Pēc 60 gadu sasniegšanas ķermenis vairs nepiedod bijušās vaļības. Nav nejaušība, ka vecā frāze “es to ēdu visu mūžu” vairs nedarbojas. Ķermenis ir kļuvis prasīgāks.
Dabiski produkti nav sods, bet gan mīlestības akts pašam pret sevi. Vienkārša putra, dārzeņi, augļi — tā ir enerģija, nevis smagums.
Ēdienam jāsniedz labsajūta un līdzsvars. Vērts pievērst uzmanību tam, kā jūtaties pēc maltītes – vai tas dod enerģiju, mieru un komfortu. Izvēlieties to, kas patiešām piestāv jums, nevis vadieties tikai pēc stingriem noteikumiem vai citu pieredzes.
Nepārvērtiet savu ķermeni par mēbeli
Ilgstoša sēdēšana nav atpūta, bet gan izdzišanas signāls. Ja ķermenis nekustas, tas sāk “atslēgties”. Pazūd spēks, elastīgums, vēlmes.
Taču nekad nav par vēlu. Pat piecas, desmit minūtes ilgas aktivitātes ikdienā sniedz spēcīgu stimulu.
Ar vecumu svarīga ir nevis slodze, bet gan regularitāte. Lēnām staigāt ir labāk nekā stāvēt.
Kustība nav saistīta ar sportu. Tas ir par dzīvīgumu. Pastaigas, dejas, peldēšana, vingrošana – jebkuri soļi, kas saka: “Es esmu dzīvs.”
Pārstāj nest visus un visu uz saviem kamiešiem
Daudzi dzīvo frāzes “Man vajadzētu” jūgā: bērni, mazbērni, draugi. Bet kur jūs atrodaties šajā sarakstā?
Savukārt “nē” pateikšana nav nepieklājība, bet gan rūpes par sevi un līdzsvara saglabāšana. Mēs drīkstam novilkt robežas – un tas ir dabiski.
Ja mēs pastāvīgi piekāpjamies, ejot tur, kur patiesībā nevēlamies būt — pieklājības, pienākuma vai nedrošības dēļ — mēs attālināmies no savām vajadzībām.
Iemācieties pateikt “nē”, nepaskaidrojot. Tie, kas ir patiesi tuvi, sapratīs. Bet tie, kuriem par katru cenu ir vajadzīgs tavs “jā”, nekad tā arī nav jūs patiesi novērtējuši un cienījuši.
Nedzīvojiet vientulībā – tas atņem dzīvesprieku vairāk nekā jebkas cits
Izolācija slikti ietekmē ne tikai dvēseli, bet arī smadzenes. Vientulība vairo iespējas sasirgt ar dažādām kaitēm.
Cilvēkam vajag ne tikai maizi, bet arī skatienu, vārdu, siltumu.
Ir iespējas: klubi, pulciņi, brīvprātīgais darbs, saziņa ar kaimiņiem, tikšanās baznīcā. Lai tie ir mazi, bet soļi.
Jūs neesat vienkārši “vecāka gadagājuma cilvēks”. Jūs esat gudrības, pieredzes, garīgā spēka avots.
Franču rakstnieks Albērs Kamī savulaik teicis izcili vienkārši: “Ej man blakus. Un esi mans draugs.” Mums visiem tas ir vajadzīgs. Īpaši briedumā.
Neaizmirstiet par ūdeni – tas nav tikai šķidrums, bet arī dzīvības avots
Raksta turpinājumu lasi nākošajā lapā:
