Pāršķirstīju vecās avīzes, kas glabājās manas vīramātes mājā, un atradu ļoti noderīgus padomus par šīs kaprīzās kultūras audzēšanu.
Un gurķiem ir svarīga loma stādīšanas laikā.
Dalos ar padomiem. Tas, ka man grūti novākt gurķu ražu, nav noslēpums. Mana mamma vienmēr stādīja gurķus 5. maijā, un vienmēr bija gurķi.
Tikai tagad es sapratu, kāpēc viņa tā darīja. Piektais ir tautas tradīcija, bet maijs ir mēnesis, kad zeme sasilst līdz gurķiem nepieciešamajai temperatūrai, kas ir 15 grādi.
Es sapratu savu kļūdu.
Gurķus jāaudzē ar stādiem un tikai siltā vietā, un galvenais ir nepārlieku centīgi nepūlēties ar laistīšanu, lai tie nesas***tu. Ir bijuši gadījumi, kad gurķi podiņos sadīguši un pāris pirmās lapas, pēkšņi nokritušas uz sāniem un nokaltušas.
Un tā nu, ņemot vērā savas kļūdas, es vairāk audzēju uz loga gurķu stādus.
Tikai diena svaigā gaisā, un jau ir parādījusies pilnvērtīga lapa. Šodien to pārstādīšu dobē.
Daži no tiem jau ir manā dobē. Šī ir pirmā partija, kas izaugusi no stādiem uz loga. Es to rūpīgi iestādīju un mulčēju ar zāģu skaidām, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu mitrumu.
Lūk, kā tās izauga tikai 10 dienu laikā. Rezultāts ir labs. Tie ir “Herman” šķirnes gurķi. Arī šķirnes “Kurazh” gurķi ir izauguši paši, tikai 7 no 20 sēklām.
Es nopirku vēl četrus stādu krūmus un iestādīju tos zem vīnogām.
Lasi vēl: Visums atlīdzinās par visu: Globa pastāstīja, kas gaida panākumus 2024. gada jūlijā
Mani nervi to neizturēja. Man bija bail palikt bez gurķiem.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…
