Un man noteikti nav vajadzīgs vīrietis, kurš uzskata, ka līdztiesība ir ērta atruna, lai ietaupītu uz vakariņām ar sievieti, kuru viņš pats ir vēlējies satikt.
Situācijas izklāsts: “Ērtās līdztiesības” lamatas
Margaritas gadījums izgaismo mūsdienās ļoti aktuālu fenomenu — tā dēvēto “ērto vienlīdzību”. Noteikta tipa vīrieši ir iemācījušies virtuozi manipulēt ar līdztiesības idejām tikai tajos brīžos, kad tas tiešā veidā nāk par labu viņu makam. Šajā gadījumā Oskara uzvedība ir klasisks piemērs: ja sieviete piekrīt maksāt, viņa automātiski nonāk “ērto” kategorijā, kurā nav jāiegulda resursi. Ja viņa iebilst, viņai tiek uzlikta “merkantilas sievietes” etiķete. Tas ir izdevīgs gājiens skopam cilvēkam, kurš vēlas saņemt sievietes sabiedrību un emocijas pilnīgi bez maksas.
Ir būtiski apzināties, ka pirmais randiņš ir visas turpmākās attiecību dinamikas modelis miniatūrā. Ja sākuma posmā vīrietis (kurš turklāt ir bijis iniciators) piedāvā dalīt rēķinu, tas skaidri signalizē par to, kā viņš rīkosies nākotnē. Viņš būs gatavs dalīt visu: sākot no komunālajiem maksājumiem līdz pat bērna kopšanas naudai vai citiem izdevumiem krīzes brīdī. Viņš neuzlūko sievieti kā vērtību, kuru gribas iepriecināt, bet gan kā partneri darījumā, kur galvenais mērķis ir — nepārmaksāt.
Margaritas rīcība, apmaksājot pilnu rēķinu, ir spēcīgs un pašcieņas pilns solis. Viņa neiesaistījās pazemojošos aprēķinos par to, “kurš cik apēda”, un neļāva sevi ievilkt kaulēšanās procesā. Pārņemot iniciatīvu, viņa no spēka pozīcijām parādīja vīrietim viņa patieso seju un nespēju. Apmaksājot rēķinu, viņa faktiski nopirka sev tiesības nekad vairs šo cilvēku neredzēt un nejusties viņam parādā ne mirkli sava laika. Tā bija neliela cena par tūlītēju apskaidrību un atbrīvošanos no ilūzijām.
Kad taksometrs apstājās pie manas mājas, es vēl brīdi pasēdēju mašīnā, vērojot, kā lietus lāses lēnām slīd lejup pa stiklu. Septiņdesmit eiro par rēķinu, kuru es samaksāju, patiesībā bija lētākā cena, ko jebkad esmu devusi par savu mieru un laiku. Iedomājos, kas būtu noticis, ja es būtu piekritusi “godīgajam” dalījumam. Es būtu devusi viņam otro iespēju, varbūt trešo, un tikai pēc pusgada sāpīgi attaptos, ka sēžu pie viena galda ar cilvēku, kurš mīl nevis mani, bet gan savu uzkrājumu kontu.
Es iegāju mājās, pagatavoju tēju un jutu, kā iestājas miers. Es neesmu pret līdztiesību, es esmu par to katru dienu savā darbā un dzīvē. Bet es esmu pret emocionālu tukšumu un vīrieti, kurš mēģina “nopirkt” savu pārliecību par manu naudu. Tajā vakarā es ne tikai apmaksāju vakariņas; es skaidri nodefinēju savu pašcieņas cenu. Un tā nav nopērkama ne ar kādu “modernu” manipulāciju.
Atziņa: Īsts dāsnums nav saistīts ar maka biezumu, bet gan ar dvēseles plašumu
Mūsdienu pasaulē, kur robežas starp lomām kļūst arvien izplūdušākas, pašcieņa paliek nemainīga vērtība. Sievietes spēja samaksāt par sevi nav uzaicinājums vīrietim kļūt sīkumainam, bet gan apliecinājums viņas brīvībai. Atcerieties: ja vīrietis pirmajā tikšanās reizē sāk tirgoties par principiem, viņš nekad nespēs būt dāsns arī jūtās, atbalstā un mīlestībā. Dažreiz apmaksāts rēķins ir labākais ieguldījums, lai nekad vairs nebūtu jātērē savs laiks nepareizam cilvēkam.
Kā jūs skatāties uz rēķina dalīšanu pirmajā randiņā? Vai tas ir mūsdienīgas attiecības vai tomēr elementāras pieklājības trūkums no vīrieša puses? Dalieties ar savu viedokli.
