Pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis plēsēju nodarītais posts gan mājdzīnviekiem, gan mājlopiem, gan bišu dravām. Pavisam nesen Rēzeknes novadā norisinājās notikumi, kas liek domāt, ka steidzami jāpieņem jauni mēri.
Kā norāda portāls LSM, Valsts Meža dienests un pētnieciskais institūts “Silava” aicina iedzīvotājus nepievilināt meža plēsējus savām saimniecībām, kas ietver arī tādu būtisku punktu kā savu mājdzīvnieku atbildīgu pieskatīšanu. Jo tieši vilku aktivitāte pēdējā laikā ir satraukusi gan iedzīvotājus, gan lopkopjus, īpaši tos, kas dzīvo viensētās vai mazās apdzīvotās vietās.
Rēzeknes novada Silmalas pagastā iedzīvotāji pēdējā laikā manījuši gan lāčus, gan lielus vilku barus. Šajā pagastā atrodas Sprindas ciems, kur mājas atrodas cita citai blakus un garām arī regulāri brauc automašīnas, tomēr oktobra vidū tur norisinājās traki notikumi.
Vietējais ciemata iedzīvotājs Vjačeslavs stāsta, ka naktī dzirdējis skaļu suņu riešanu: “Ap vieniem naktī dzirdēju, ka suņi skaļi rej, izgāju ārā. Bet mana suņa nav. Tas bija aiznests ar pusi būdas. Es domāju, ka tas bija lācis, jo es atradu arī pēdu nospiedumus.” Nākošajā dienā suni atrada, bet bija jau par vēlu. Dzīvnieks bija aiznests ar pusi būdas un visu ķēdi. Sākumā iedzīvotājs uzskatīja, ka vainīgs ir lācis, jo netālu bija atradis lāča pēdu nospiedumus.
Tomēr pēdējo gadu šī ciemata statistika nav laba – divu gadu laikā no šī ciema pazuda seši suņi un, lai gan sākumā cilvēki domāja, ka dzīvnieki aizklīduši prom no mājām, pēdējie notikumi liek par to šaubīties. Tagad naktīs Vjačeslavs sargā savu īpašumu, ieslēdzot skaļi radio un pats regulāri apseko pagalmu. Tomēr drīz pēc tam lācis ieskrējis kaimiņienes pagalmā un arī tur suns ņēma nelabu galu.
Par šiem notikumiem informēja Latvijas Mežu dienestu, gan arī Dabas Aizsardzības pārvaldi. Notikumu vietā tika paņemtas DNS analīzes, kuras nosūtīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”. Pēc ekspertu domām un konsultēšanās ar “Silavu” tapa skaidrs, ka šajos gadījumos galvenie vaininieki ir vilki, nevis lācis.
Lasi vēl: Bez kunkuļiem un pielipšanas pie pannas: kā pagatavot perfektas plānās pankūkas, kas neplīst
Arī pagājušā gada rudenī Silmalas pagastā vilki aiznesa divas kazas, un līdzīgi notikumi bija arī kaimiņu pagastos. Valsts Meža dienesta pārstāvis norāda, ka Silmalas pagastā jau divās medību sezonās vilki palikuši neskarti, kaut arī vietējo iedzīvotāju sūdzības pieaug.
Viņš uzsver, ka vilku populācija Latvijā ir stabila — ap 1400 īpatņu — un likumdošana tiem ir labvēlīga, jo medības ir stingri ierobežotas. Šogad, ņemot vērā pagājušā gada plašos nodarījumus, medību limits palielināts no 300 līdz 370 vilkiem.
Silmalas iedzīvotāji vēl arvien nejūtas komfortabli. Daudzi stāsta, ka mežos un ciema tuvumā redzēti gan lāči, gan vilki. Pagasta pārvaldnieks Edgars Bļinovs stāsta, ka drošības dēļ diviem skolēniem nodrošināts arī transports uz skolu.
Iedzīvotāji ir informēti par to, kā izvairīties no situācijām, kas plēsējus piesaista nākt māju tuvumā. Rekomendācijas izplatītas pagasta “WhatsApp” grupā un publicētas novada mājaslapā, kā arī pagasts sadarbojas ar diviem mednieku kolektīviem.
Eksperti vēlreiz aicina pārdomāt atbildīgu mājdzīvnieku turēšanu – laukos ierastā metode suņus turēt piesietus, pirmkārt, pievilina plēsējus, otrkārt, pašu dzīvnieku tiem “pasniedz uz paplātes”. Vēlās vakara stundās un naktīs mājdzīvnieki ir jātur drošā vidē – mājā, šķūnī vai vislabāk – speciāli izbūvētā voljērā. Atbildīga turēšana attiecas arī uz suņu klaiņošanu, jo tikai suņa īpašnieks ir atbildīgs par savu dzīvnieku.
