Līga apstājās pie vārtiņiem un neizpratnē paskatījās apkārt. Vasarnīcas zemesgabals izskatījās pilnīgi citādi, nekā viņa gaidīja. Garu nezāļu un pamestu dobju vietā viņa ieraudzīja glītas taciņas, apgrieztus krūmus un koptus ābeles. It kā šeit kāds būtu dzīvojis, nevis pametis visu likteņa varā pirms vairākiem gadiem.