Katru rudeni — tā pati aina! Eju uz dārza centru pēc pāris rožu stādiem, bet iznāku ar čeku par aptuveni 86 €, un domu: “atkal iztērējos skaistumam”.
Agrāk iztērēju milzu summu par gataviem stādiem — sezonā nopirku pa 5–6, un vienmēr sev pārmestu šo izšķērdību. Tagad es dublēju iecienītās šķirnes pats un tērēju nieka summu salīdzinājumā ar tūkstošiem.
Viens veikala stāds — kā 20 paša audzēti
Novembris — laiks rīkoties, kamēr vēl nav par vēlu.
Tagad ir īstais brīdis sagatavot ziemas spraudeņus ražām. Lielākajā daļā reģionu līdz nopietniem salnām vēl ir laiks, augi gatavojas miera periodam — tas nozīmē, ka spraudeņi būs spēcīgi un dzīvotspējīgi. Ja palaidīsi mirkli garām — nāksies gaidīt līdz nākamajam rudenim.
Pieci pārbaudīti veidi sakņošanai ziemā
Pēc daudzu gadu eksperimentiem es esmu pārbaudījis piecas dažādas metodes ziemas spraudeņu sakņošanai. Rezultāti ievērojami atšķiras: sliktākajai metodei sakņošanās līmenis ir 30 %, bet efektīvākajai — stabili 75–80 %. Starpība starp neveiksmi un panākumu ir pareizi izvēlētā tehnoloģija.
Kas notika ar iepriekšējiem stādiem
Mēģināju pirkt lētus stādus tirgū — puse izrādījās šķirņu maisījums , bet trešdaļa nemaz nenodzīvoja pirmo ziemu. Ar maniem pašu spraudeņiem tādu problēmu nav: es pazīstu mātesaugu un zinu, cik labi tas pārcieš ziemu.
Kā es eksperimentēju
Visas piecas metodes es pārbaudīju personīgi un pierakstīju rezultātus četros sezonas ciklos. Tagad es pastāstīšu par katru veidu — no vienkāršākā līdz visefektīvākajam.
Pareiza sagatavošana — panākumu atslēga
Tagad, kad jau redzi ekonomisko ieguvumu, nonākam pie prakses. Spraudeņu kvalitāte — tā ir puse no visa procesa panākumiem. Ja kļūdīsies jau sagatavošanas stadijā — zaudēsi gan laiku, gan materiālu.
Izvēlos tikai daļēji koksnainus šī gada dzinumus ar 6–8 mm diametru. Pārāk tievi zariem nav pietiekamu barības vielu rezervju, bet biezajiem, vecajiem dzinumiem saknes veidojas slikti un tie bieži sapūst.
Griežu spraudeņus 12–15 cm garumā ar trim pumpuriem. Apakšējo griezumu veicu slīpi, 45° leņķī, apmēram 5 mm zem pumpura. Augšējo — taisni, aptuveni centimetru virs augšējā pumpura.
Lapas noņemu pilnībā — tās tikai atņem mitrumu un barības vielas.
Tūlīt pēc sagriešanas apstrādāju spraudeņus ar ūdeņraža pārskābes šķīdumu (1 ēdamkarote uz 1 litru ūdens). Mērcēju apmēram divas stundas. Šis paņēmiens likvidē sēņu sporas un baktērijas. Bez apstrādes puse spraudeņu jau pirmajā mēnesī kļūst melni un sapūst.
To pārbaudīju savā pieredzē: neapstrādāti spraudeņi ieauga tikai 25 % gadījumu, bet ar pārskābi apstrādāti — 55 %. Šķiet kā sīkums, bet rezultāts mainās būtiski.
Lielākā iesācēju kļūda — izmantot sakņu veidošanās stimulatoru mērcēšanai. Šādi līdzekļi darbojas tikai plusa temperatūrās. Aukstumā tie nevis veicina sakņu augšanu, bet provocē puvi.
Dzelkšņus nogriežu ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu mizu — bojātās vietas ir kā “vārti” kaitēm.
Lasi vēl: Vangas sekotāji un zināšanu pazinēji paredzējusi četrām Zodiaka zīmēm īpašu labklājību 2026. gada Zirga gadā
Metodes ar zemu uzticamību — kāpēc nav vērts tērēt laiku
Pat pēc pareizas sagatavošanas daudzi dārzkopji izvēlas vienkāršus, populārus sakņošanas veidus. Diemžēl vienkāršība bieži beidzas ar vilšanos. Pastāstīšu par trim metodēm, kas dod nestabilus rezultātus.
Sakņošana ledusskapī — 30–40 % izdošanās
Spraudeņus ievietoju smilšu un perlīta maisījumā un lieku ledusskapja dārzeņu nodalījumā. Temperatūra tur ir diezgan stabila, bet mitrums — ne. Katru reizi, atverot durvis, notiek temperatūras šoks. Šo metodi pārbaudīju trīs gadus pēc kārtas: no 20 spraudeņiem ieauga maksimums 8. Pārējie vai nu izkalta, vai apauga ar pelējumu.
Galvenā problēma — nestabils mitrums un gandrīz nekādas gaisa cirkulācijas.
Istabas sakņošana podiņos — 40–45 % izdošanās
Spraudeņus lieku vieglā substrātā un pārklāju ar plēvi. Taču dzīvoklī ziemas spraudeņiem ir pārāk silti — tie pamostas pāragrā, izdzen lapas bez saknēm un izsīkst.
Mēģināju likt podiņus uz vēsa palodzes. Tur temperatūra diennakts laikā svārstās no 5 līdz 20 grādiem. Šādi temperatūras svārstījumi likvidē pat visizturīgākos spraudeņus.
Metode ūdenī rozēm vispār neveiksmīga. Spraudeņi izveido kalusu, bet, pārstādīti zemē, 80 % iet bojā. Ūdens saknes ir pārāk trauslas, lai izdzīvotu zemes substrātā.
Visām šīm metodēm ir kopīga viena problēma — nestabilie apstākļi. Lai ziemā veiksmīgi sakņotos, nepieciešama pastāvīgi vēsa temperatūra un mērena mitruma līmenis.
Efektīvas metodes ar augstu sakņošanās līmeni
Tagad par metodēm, kas patiešām darbojas. Šie divi veidi ir pārbaudīti gadiem ilgi un dod stabili augstus rezultātus. Tie ir īpaši piemēroti iesācējiem rožu audzētājiem.
1. Izkasīšana zem pārsega — 65–70 % izdošanās
Izraku tranšeju 15 cm dziļumā vietā, kas pasargāta no vēja. Spraudeņus lieku slīpi, pārkaisu ar zemi, atstājot virspusē tikai augšējo daļu ar vienu pumpuru. Pārklāju vietu ar sagrieztām plastmasas pudelēm un virsū uzberu egļu zarus. Šāds pārsegs nodrošina stabilu mikroklimatu — temperatūra visu ziemu turas 0–2 °C, mitrums optimāls.
Februāra beigās pārbaudu spraudeņu stāvokli. Dzīvie eksemplāri saglabājas zaļi un stingri. Līdz aprīlim lielākajai daļai veidojas balts kaluss — sakņu priekštecis.
Glabāšana pagraba apstākļos — 60–65 % sakņošanās
Spraudeņus saista kopās pa 10, ietin mitrā maisa audumā. Lieku koka kastēs ar smiltīm un novietoju pagrabā. Galvenais nosacījums — pastāvīga temperatūra 0–2 °C un mitrums 75 %. Reizi mēnesī pārbaudu stāvokli un nepieciešamības gadījumā samitrinu smiltis. Šī metode ir ideāla lieliem apjomiem — ziemas laikā var sakņot līdz 150 spraudeņiem.
Marta beigās izņemu spraudeņus no pagraba un stādu siltumnīcā turpmākai audzēšanai. Sakņošanās līmenis pēc pārstādīšanas sasniedz 85 %.
Vēl uzticamāka metode — 75 % garantija: tranšeja pēc somu tehnoloģijas
Tagad atklāšu visdrošāko veidu, ko apguvu pie somu dārznieka. Šī metode prasa vairāk darba, taču nodrošina stabilu 75–80 % sakņošanos, pat salnas periodā.
Izraku tranšeju 1 m garumā, 40 cm platumā un 25 cm dziļumā.
Tranšejas apakšā lieku 5 cm drenāžu no keramzīta.
Virsū uzberu vienādos daudzumos torfu, smiltis un perlītu — tā veidojas daudzslāņu “sendvičs”.
Pirmo spraudeņu rindu lieku un pārkaisu ar 3 cm substrāta.
Otru rindu lieku perpendikulāri pirmajai un atkal pārkaisu. Tranšejā ietilpst 40–50 spraudeņu kompaktā izvietojumā.
Tranšeju pārklāju ar dēļiem, virsū lieku egļu zarus un plēvi. Šī konstrukcija nodrošina ideālu temperatūru 0–2 °C un mitrumu 75 % visu ziemu.
Stāvokli pārbaudu tikai martā. Līdz tam brīdim 75 % spraudeņu izveido spēcīgu kalusu. Tos stādu siltumnīcā un līdz vasaras beigām iegūstu sakņojušos stādus ar sakņu sistēmu.
Pēc četru gadu pieredzes ar šo metodi es sakņoju 290 spraudeņus no 380 — tas ir 76 % sakņošanās. No tiem izauga pilnvērtīgas rozes, kas izmaksāja daudz lētāk nekā veikala stādi.
Materiālu izmaksas — 13 €, ieskaitot keramzītu, torfu un dēļus. Ietaupījums ir ievērojams.
Lasi vēl: Pārmaiņu gads 2026. gadā: kuras četras zodiaka zīmes sāks jaunu dzīvi
Spraudeņu sagatavošanu sāku novembra vidū, tranšeju pabeidzu līdz mēneša beigām. Nākamajā rudenī jau ir gatavs rožarijs bez lieliem izdevumiem par stādiem.
