Piecas Eiropas Savienības valstis ir nākušas klajā ar iniciatīvu ieviest papildu nodokli enerģētikas uzņēmumu peļņai. Šāds solis ir tieša reakcija uz straujo degvielas cenu kāpumu, ko izraisījusi situācija Irānā.
Vācijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Austrijas finanšu ministri kopīgā vēstulē aicina Eiropas Komisiju rīkoties nekavējoties. Viņu mērķis ir izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu iedzīvotājiem egt lielos enerģijas rēķinus.
Kāpēc nepieciešams jauns nodoklis?
Ministri uzskata, ka šobrīd tirgū ir vērojama netaisnīga situācija. Kamēr lielākā daļa iedzīvotāju cieš no dzīves dārdzības un augstām cenām, enerģētikas uzņēmumi gūst milzīgu peļņu tieši kara radīto seku dēļ. Ieņēmumi no šī “pārsteiguma peļņas” nodokļa ļautu valstīm finansēt atbalsta pasākumus, nepalielinot valsts budžeta parādus.
Vēstulē uzvērts, ka šāds lēmums būtu solidaritātes zīme. Tas parādītu, ka Eiropa ir vienota un spējīga pieņemt lēmumus krīzes brīžos. Politiskā ziņa ir skaidra: tiem, kuri gūst labumu no konflikta radītajām sekām, ir jāpiedalās kopējā sloga mazināšanā.
Reakcija uz enerģētisko šoku
Naftas un gāzes cenas pasaules tirgos piedzīvoja strauju lēcienu pēc tam, kad 28. februārī sākās ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu. Šis cenu šoks daudziem atgādina 2022. gada notikumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai gan Eiropa pēdējos gados ir būtiski palielinājusi atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, tā joprojām ir atkarīga no importētā kurināmā.
Kopš kara sākuma gāzes cenas Eiropā ir pieaugušas par vairāk nekā 70%. Tas rada pamatotas bažas par ekonomisko stabilitāti un iedzīvotāju maksātspēju, tāpēc politiķi meklē risinājumus, kas jau reiz ir izmantoti līdzīgās situācijās.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropa apsver šādus mērus. 2022. gadā, kad sākās enerģētikas krīze pēc gāzes piegāžu pārtraukšanas no Krievijas, ES jau ieviesa līdzīgus instrumentus. Toreiz tika noteikti griesti gāzes cenām un ieviests pirmais terminētais nodoklis enerģētikas gigantu peļņai.
Tagad finanšu ministri aicina Eiropas Komisijas klimata komisāru Vopki Hūkstru izstrādāt jaunu, juridiski pamatotu mehānismu. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai pasākumi būtu īslaicīgi un palīdzētu tieši patērētājiem, vienlaikus ierobežojot inflācijas kāpumu.
Nozares pārstāvju iebildumi
Ne visi atbalsta šo ieceri. Vācijas Degvielas un enerģētikas asociācija jau ir paudusi kritisku nostāju. Uzņēmēji norāda, ka priekšstats par nepamatoti lielas peļņas gūšanu esot neprecīzs. Pēc viņu teiktā, šobrīd galvenā prioritāte ir nodrošināt stabilas degvielas piegādes arvien sarežģītākos apstākļos, un papildu nodokļi to varētu tikai apgrūtināt.
Asociācija uzskata, ka uzņēmumi strādā saspringtā režīmā un jebkādi jauni finanšu apgrūtinājumi var ietekmēt piegāžu ķēdes. Tomēr Eiropas Komisija jau izskata iespējas atjaunot krīzes laika noteikumus, kas ietver ne tikai nodokļus, bet arī tarifu ierobežojumus elektrībai.
Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Dans Jergensens ir atzinis, ka Brisele šobrīd rūpīgi vēro situāciju. Īpašas bažas rada tieši pārstrādāto naftas produktu, piemēram, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas, pieejamība. Tā kā Eiropa lielu daļu šo produktu importē, jebkurš konflikts Tuvajos Austrumos tieši ietekmē cenas vietējās degvielas uzpildes stacijās.
Lai gan šobrīd vēstulē nav norādīts precīzs nodokļa likmes apmērs vai uzņēmumu saraksts, kurus tas skars, ir skaidrs, ka diskusijas par šo tēmu būs karstas. Eiropa cenšas atrast līdzsvaru starp brīvo tirgu un nepieciešamību aizsargāt savus iedzīvotājus no strauja dzīves dārdzības pieauguma.
Kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus
Ja Eiropas Savienība vienosies par kopīgu virspeļņas nodokli, Latvijai būs jāizlemj, kā to ieviest vietējā mērogā. Galvenais ieguvums iedzīvotājiem būtu papildu līdzekļi valsts budžetā, kurus varētu novirzīt mērķtiecīgiem pabalstiem. Latvijā jau iepriekš ir bijušas diskusijas par to, kā palīdzēt mājsaimniecībām segt apkures un elektrības izmaksas. Šāds ES mēroga instruments dotu likumīgu pamatu paņemt daļu naudas no enerģētikas uzņēmumiem, kas nopelna uz cenu kāpuma rēķina, un atdot to atpakaļ tiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk samaksāt rēķinus.
Latvija lielāko daļu naftas produktu un dīzeļdegvielas importē. Tas nozīmē, ka jebkurš saspīlējums Tuvajos Austrumos gandrīz tajā pašā dienā atspoguļojas skaitļos uz degvielas uzpildes staciju tablo Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā. Tā kā mūsu valstī transporta izmaksas veido lielu daļu no preču gala cenas, degvielas sadārdzinājums var izraisīt jaunu inflācijas vilni pārtikas veikalos. Virspeļņas nodokļa ieviešana visā ES palīdzētu bremzēt šo nekontrolēto cenu lēcienu, jo tas mazinātu spekulatīvo darījumu pievilcību energoresursu tirgū.
