Parasti vecvecāki ļoti mīl savus mazbērnus. Tas ir saprotams, jo dzīves nogalē viņiem rodas iespēja pavadīt laiku ar bērniem, kuri atgādina gan viņu pašus, gan viņu bērnus. Ir patīkami uz mirkli atgriezties pagātnē un atkal izjust tās pašas rūpes.
Mazbērniem patīk ciemoties pie vecvecākiem, lai klausītos viņu stāstus, baudītu mājās gatavotus ēdienus un saņemtu dāvanas. Taču, pieaugot un kļūstot patstāvīgākiem, viņi nereti aizmirst par tiem, kas viņus no sirds mīl.
Dāvana mazdēlam
„Savam vecākajam mazdēlam divas reizes gadā sūtu 100 eiro, lai palīdzētu mācībās. Tādu pašu naudas summu viņš nosūtīja arī savām divām jaunākajām māsām.
Meitenes vienmēr zvana, lai pateiktos, pastāstītu, cik priecīgas ir par dāvanu, ko iegādājušās vai plāno iegādāties. Mazdēls nezvanīja un nerakstīja,” stāstīja 74 gadus vecā Laima.
Vai tiešām esmu šeit velti? Vai nauda mūsdienās vairs neko nenozīmē? Būtu patīkami dzirdēt kaut mazliet pateicības. Vai tiešām tik grūti piezvanīt savai vecmāmiņai?
Nav viegli tikt galā ar emocijām, kad ilgstoši un dažādos apstākļos rūpīgi krāj naudu, lai sagādātu mazdēlam dāvanu, taču beigās viņš pat neizrāda pateicību un nepasaka paldies.
Lai arī cik skumji tas būtu, jauniešu dzīve ir tik piesātināta ar dažādiem notikumiem, piedzīvojumiem un, iespējams, tikai šķietami svarīgām lietām, ka daudzas būtiskas vērtības, tostarp attiecības ar tuvākajiem, nereti tiek atstātas otrajā plānā.
Iespējams, jaunietis ir aizņemts ar savām domām, uztraucas par kaut ko svarīgu un vienkārši piemirst izrādīt pateicību savai dāsnajai vecmāmiņai. Tomēr vecmāmiņai nevajadzētu apvainoties par to, ka viņas dāvana nav saņēmusi gaidīto reakciju, bet gan priecāties par to, ka viņai ir iespēja sagādāt prieku mazdēlam.
Iespējams, raugoties uz situāciju no viņas skatpunkta, var ieraudzīt arī citu nozīmi šajā notikumā…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk