Sēžu es veikalā uz soliņa — gaidu, kad no noliktavas atnesīs elektronisko rokas mikseri. Bet Valda atver savu somu, sāk tajā kaut ko meklēt, purpina: “Kur tu… Ā, re, kur esi!” — un izvelk gabaliņu ziepju
Mazītiņu, gandrīz nodilušu, ietītu papīrā. Nevarēju atturēties:
— Valda, kam jums tās ziepes? Vai uz veikalu atnācāt rokas mazgāt?
— Nu nebūt ne, — viņa atbild, viltīgi piemiegdama aci. — Tās man ir pret daudzām likstām. Un palīdz ne tikai veikalā.
Te nu, godīgi sakot, es uzreiz saausījos. Jo, ja gados sieviete kaut ko dara regulāri, tas tāpat vien nav. Esmu cilvēks vientuļš, saimniekoju nepieciešamības, nevis izvēles dēļ. Tāpēc klausos vienmēr uzmanīgi, īpaši tad, ja lieta pārbaudīta gadu desmitiem, nevis atnākusi vakar no interneta.
Izrādījās — viss ir pavisam vienkārši, taču dziļi pārdomāts. Valda izskaidroja, ka nēsā ziepes somā ne tikai tāpēc, lai vajadzības gadījumā nomazgātu rokas (kas, starp citu, mūsu ne visai tīrajā laikā ir pavisam saprātīgi), bet arī vairāku citu iemeslu dēļ.
Un, godīgi sakot, vēlāk es pat veicu nelielu aptauju pazīstamo vidū — apmēram 30 procenti sieviešu, kas vecākas par sešdesmit, apstiprināja: jā, ziepes somā — tā ir pavisam normāla lieta. Tikai katra to izskaidro citādi.
Ziepes kā aromatizētājs
Jā, jā, nesmejieties. Vecās ziepes — īpaši “Bērnu”, “Nivea kosmētika”, “Sudrabainā maijpuķīte” vai tās pašas “Samtainās rociņas” — smaržo tā, ka nekādi gaisa atsvaidzinātāji nav vajadzīgi. Sievietes vienkārši ieliek gabaliņu somā — un viss, soma smaržo pēc tīrības. Es pat pārbaudīju: iebāzu degunu Valdas somiņā — tiešām, it kā tikko būtu bijis vannas istabā.
Līdzeklis pret kukaiņu “pēdām” — pārbaudīts laukos un vilcienā
Bija gadījums augustā. Aizbraucām ar draudzeni pie viņas paziņas uz laukiem — apskatīt zemesgabalu, pasēdēt, šašliku uzēst. Karsts, odi milzīgi un traki.
Es sāku kasīties no galvas līdz kājām. Pret odiu aizsardzības līdzekli, protams, kā vienmēr biju aizmirsusi. Bet viņas draudzene Svetlana, gadiem ap sešdesmit, izvelk no somas gabaliņu “saimniecības” ziepju, nedaudz samitrina vāciņā no minerālūdens pudeles un saka: “Ieziepē.”
Un tiešām — gandrīz uzreiz beidza. Pēc tam izrādījās, ka viņa ar šīm ziepēm apstrādā arī nātru “pēdas”. Saka: “Tās taču vienkārši ziepes, bet palīdz labāk nekā kas cits.” Un, starp citu, nepaliek lipīgas kā visi tie losjoni.
Ziepes glābj no nejaušas netīrības un traipiem, īpaši ceļā
Kāda mana paziņa no autobusu ekskursijas, Aija, apmēram 65 gadus veca, man stāstīja stāstu: braukušas viņas uz Igauniju, un kaut kur pie degvielas uzpildes stacijas viņa apsēdusies uz soliņa, bet tas bijis ar kaut ko sasmērēts — vai nu ar taukiem, vai eļļu. Uz svārkiem traips, bet ūdens tikai pudelē. Ko darīt? Izņēmusi no somas ziepes, samitrinājusi ar minerālūdeni, paberzējusi svārkus tieši uz ceļgala — un audums kā jauns.
Saka: “Tas jau nav traipu tīrītājs, bet ceļā glābj.” Kopš tā laika arī es reizēm ņemu līdzi mazu ziepju gabaliņu — īpaši, kad kaut kur dodos. Labāk būt gatavam, kā saka. Pie tam tagad tik skaistas ziepes pieejamas, ka izskatās kā dekorācija somā.
Banāli, bet ģeniāli: ziepes pret smakām
Un ne tikai somā. Ja, piemēram, pēkšņi sanāk ieiet stacijā tualetē, var izņemt ziepes, ieelpot smaržu — un kaut nedaudz atvieglot sajūtu. Manai draudzenei no bērnības, starp citu, ir nepatika pret daudziem ķīmiskiem aromātiem, un “Bērnu” ziepju gabaliņš viņai vienmēr ir līdzi kā glābiņš.
— Sakiet, — reiz mani draudzīgi uzrāja Valda, — jūs taču mašīnā gaisa atsvaidzinātāju karināt? Bet mēs somu iekārtojam tā, lai būtu patīkami. Un kas — nedrīkst?
Lasi vēl: Atklāšu vienu triku, kāpēc pelmeņus nedrīkst likt verdošā ūdenī
Ziepes kā prāta enkurs, īpaši cilvēku pūļos
Ziepes — tas ir bērnības aromāts. Man reiz bija kaimiņiene, tante Viktorija, lai viņai vieglas debesis. Vienmēr, stāvot rindā veikalā, viņa izņēma no somas kabatlakatiņu, atlocīja — un tur maziņš “Citrons” ziepju gabaliņš. Vienkārši paosta. Saka: “Tā man mierīgāk, mazāk domāju.”
Lasi vēl: Mājas zefīrs bez olām — gaisīgs kā sapnis, salds kā bērnība un pilnīgi kūst mutē
Un patiešām strādā. Smarža — tā ir kā fotogrāfija. Uzreiz pārceļ citā laikā, kad viss bija saprotams un stabils. Man vēl no bērnības prātā palicis “Samtaino” ziepju aromāts — tāds kā vecmāmiņas vannas istabā. Un kad uztraukums pārņem, dažkārt atceros. Bet sievietes — viņas gudrākas: viņas ne tikai atceras, viņas paņem līdzi.
Sievietes pēc sešdesmit zina, ka dzīve prot pārsteigt — ne vienmēr patīkami. Un viņām somā vienmēr ir kaut kas, kas var glābt — no traipa, no kukaiņiem, no nepatīkamas smakas vai vienkārši no iekšējas trauksmes. Mazs ziepju gabaliņš — tas ir kā iekšējā koordinātu sistēma. No malas nemanāms, bet pietiek nonākt nezināmā situācijā — un uzreiz jūti zem kājām stingru pamatu.
Un jūs — ko tādu oriģinālu nēsājat somiņā, kas var noderēt? Padalāties ar saviem atklājumiem.
