Un rodas doma — kā būtu, ja palīdzētu vienkārši tāpat, no sirds, bez īpašas vajadzības. Tomēr bieži vien izvēlamies klusēt, jo tā ir vienkāršāk — negaidīt un neizjust vilšanos.
Viss ir mainījies — bērni vairs nav vienkārša drošības sajūta.
Agrāk ticēja, ka izaudzinot bērnus, būs kāds, kas palīdzēs, atbalstīs un parūpēsies. Bija neizteikta vienošanās — vecāki rūpējas, bērni atdod.
Taču tagad bērni ir mīlestība, atbildība un izvēle — nevis pienākums. Viņu dzīve rit savā tempā — ar savām rūpēm, izaicinājumiem, hobijiem un pašizaugsmi. Viņiem ir savas prioritātes.
Un tu esi savā ceļā. Skaties pa logu, kur citur skan bērnu smiekli, bet tev ir tava mierīgā pasaule. Un tu domā: “Es esmu stiprs šajā klusumā.” Jo harmonija ar sevi ir vērtīgāka par to, ko var dot citi.
Daži tic, ka mūsdienās vecuma nav.
Ir cilvēki, kas saglabā dzīvesprieku un enerģiju, kuri ar smaidu soļo cauri dzīvei. Tomēr dvēsele zina, ka īsta spēka nevar aizstāt viltus smaids.
Vecums nāk nemanot — ar maziem mirkļiem, ko reizēm pamanām tikai tad, kad tie jau ir klāt. Ar nelielām pārmaiņām, kas liek vairāk novērtēt mieru un vienkāršību.
Un tieši tad ir svarīgi palikt mierā ar sevi — dzīvot tā, kā jūties, kopā ar tiem, kas ir blakus, vai arī mierā vienatnē. Ar pašcieņu un bez liekas satraukšanās.
Kā saka austrumu gudrība: “Dari labu — un ļauj tam pazust kā ūdenim.”
Ir dabiski cerēt uz atgriezšanos, jo atceramies tos, kam esam palīdzējuši, un to labestību, ko esam devuši. Taču, kā saka austrumu gudrība:
«Laimīgs kļūsi, ja aizmirsīsi, kam darīji labu, un paturi prātā tikai tos, kas to darījuši tev.»
Tas ir vienkāršs noslēpums — dari labu un ļauj tam brīvi plūst. Ja tas neatgriežas, iespējams, tā tam ir jābūt, vai arī vienkārši tas nonāk citur.
Svarīgi saglabāt sirdi mierīgu un vieglu, ar atvērtām rokām un bez smaguma.
Īstā vecuma zīme nav tikai ārējās izmaiņas, bet sirds spēja saglabāt maigumu un atvērtību. Kad sirds ir piepildīta ar mīlestību un pateicību, dzīve kļūst gaišāka un siltāka.
Viss var būt vienkārši — būt klātesošam, pieņemt mirkli un dzīvot ar cieņu pret sevi un citiem.
Kā teica rakstnieks Prišvins:
“Labestība ir vieglāka sirdī, kad tajā nav vietas aizvainojumam.”
Kā tev šķiet? Dalies savās domās!
