Es vairs neko neprasu – ne no bērniem, ne tuviniekiem: pastāstīšu, kāpēc tā ir labāk

Ir brīži, kad sapratne nenāk caur domām, bet caur sajūtām. Tu pēkšņi apjaut: nav jēgas lūgt palīdzību. No neviena. Pat ja tā būtu loģiski. Pat ja esi daudz devis citiem. Tu saproti – drošāk un mierīgāk ir paļauties uz sevi.