Pastkastīte šķiet niecīgs sīkums, taču pat tā spēj daudz pateikt par savu īpašnieku. Tā stāv pie durvīm, klāta ar putekļiem, un reti kurš tai pievērš uzmanību.
Tā domā lielākā daļa cilvēku — arī es reiz biju starp viņiem. Tomēr kādā brīdī piedzīvoju nepatīkamu situāciju, kas varēja būtiski ietekmēt manu dzīvi. Par laimi, tajā laikā es jau izmantoju kādu senu, bet pārsteidzoši iedarbīgu paņēmienu, kas mani pasargāja no daudzām nepatikšanām.
Lasi arī: Ziema sāksies pēc mēneša: 24.novembris paliks visiem atmiņā ar nepatīkamiem laikapstākļiem
Kā tas darbojas
Es paņemu parastu koka sērkociņu un uzmanīgi ievietoju to kastītes durtiņās tā, lai tas būtu viegli saspiests. Tas citiem šķiet neredzams – pat ja pastnieks iemetīs avīzi, tas nepakustēsies.
Bet, ja kāds atvērs kastīti, sērkociņš iekritīs iekšā. Un, kad es atgriezīšos, uzreiz sapratīšu: ja sērkociņš ir tur, viss ir kluss. Ja tā ir atvilktnē, kāds tur ir bijis. Bet kas to izdarīja, ir cits jautājums.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pirmkārt, pastkastītes bieži atver zagļi. Viņi skatās, lai redzētu, kurš jau ilgu laiku nav paņēmis pastu, kas nozīmē, ka dzīvoklis ir tukšs. Ja pastkastīte ir pilna, bet ir atvērta, tas nozīmē, ka kāds ir interesējies par jūsu pastu.
Lasi vēl: Jūsu dzimšanas dienas noslēpums: kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē
Varbūt krāpnieki, kuri meklē kvītis, vēstules no bankām vai ko citu viņiem noderīgu.
Kā tas mani reiz izglāba
Kādu dienu atgriezos pēc divu nedēļu atvaļinājuma un ieraudzīju, ka mačs ir pazudis. Iekšpusē bija tikai reklāmas atkritumi. Nākamajā dienā pie manām durvīm piezvanīja “darbinieks”. Viņš man rādīja dokumentus, it kā viņš nebūtu mājokļu un komunālo pakalpojumu darbinieks, bet gan izmeklētājs.
Es, protams, viņu nelaidu iekšā, un, aprunājos ar kaimiņiem, uzzināju, ka arī daudziem no viņiem pie durvīm klauvējuši dīvaini “speciālisti”. Mēs izsaucām policiju, un, kā izrādījās, kaimiņu mājā jau bija notikušas zādzības pēc tāda paša scenārija.
Saskaņošanas metode tika izmantota padomju laikos, kad vēstules bija galvenā saikne starp cilvēkiem. Toreiz sērkociņus vai papīra gabaliņus atstāja ne tikai pastkastītēs, bet arī durvju ailēs, lai noskaidrotu, vai kāds nav iegājis dzīvoklī, kamēr saimnieki ir darbā.
Es, protams, neesmu paranoiķis, taču vienmēr ir patīkami zināt, ka mana pastkastīte nav pārvērtusies par slepenu ielu.
