Esmu laba sieva. Vīru mīlu un viņam uzticos. Citu sieviešu matus uz viņa žaketes nekad neesmu meklējusi, bet viņa telefonā nelienu. Līdz vakardienai.
Gāju es uz banku, vajadzēja saņemt jaunu karti. Paņēmu numuriņu, apsēdos uz dīvāniņa, gaidu. Man līdzās sēdēja divas draudzenes. Dāmām aptuveni četrdesmit, abas uzvilkušās.
Izrādās, viena no viņām pieķēra vīru melos, bet precīzāk, krāpšanā. Otra atbalstīja upuri morāli, lai gan pati, visticamāk, uzskatīja, ka tā viņai vajag. Protams, es dzirdēju visu karsto dialogu. Neskriešu jau uz ielas!
Tad nu lūk, apmānītās draudzenes vīrs pirms dažām dienām atnāca tāds dīvains. Acis viņam spīdēja kā kaķim, bet kreklam trūka vienas pogas. Acīm redzot kaisles uzplūdā tā tika norauta vai pat nokosta.
Kad vīrietis devies uz dušu, tad aizdomīgā sieva izņēma no viņa bikšu kabatas telefonu un atrada tajā aizdomīgas īsziņas un zvanus. Vīrietis, maita, nemēģināja atrunāties un visā atzinās. Jā, ir cita. Viņu mīl, bet sievu žēl.
LASI VĒL: Kādi briesmīgi Vangas un Nostradama pareģojumi attiecībā uz 2023. gadu biedē mūsdienu cilvēkus
– Es viņam desmit savas dzīves gadus atdevu, – sacīja man līdzās sēdošā piekrāptā sieviete. – Bet viņš…
Tajā brīdī uz ekrāna parādījās mans numurs un atgāju no divām man nepazīstamajām sievietēm. Bet nedaudz vēlāk bankā izdzirdētā saruna neizgāja man no galvas. Lieta tāda, ka man pašai teju, teju 40, bet pēc pāris mēnešiem mēs ar vīru atzīmēsim rožu kāzas.
Es sāku aktīvi aizdomāties un domāt, tāpēc, kad vakarā atnācu mājās, tad biju gatava aktīvai rīcībai.
Vīrs atgriezās vēlu. Es uzmanīgi ieskatījos. Acis nemirdz, vienkārši veras ciet. Noguris, protams, kā suns. Bet no kā? Kā tajā sievietes no bankas stāstā, vīrs devās uz dušu, bet es tūlīt pat ielīdu viņa telefonā.
Bija kauns, trīcēja rokas, jo šāda rīcība man nav raksturīga. Bet, ja esi pateicis “A”, tad ir jāsaka arī “B”. Tāpēc es sāku ātri iziet cauri viņa īsziņām, un pēc kāda brīža mani meklējumi vainagojās! Lūk!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk