Telefonā bija virkne paziņojumu no kaut kādas Karalienes. Bezkaunīgā!
Koroļova manam vīram rakstīja biežāk, nekā banka viņam sūtīja paziņojumus. Ziņu tekstus nelasīju, baidījos no atklāsmēm. Tad es atvēru zvanu lenti. Karaliene bezkaunīgi zvanīja manam vīram, bet mans vīrs viņai.
Gar acīm nomirgoja gaisma un sāka spiest krūtīs. Dievs, cik tas izrādās sāpīgi! No vīra nodevības apziņas man pat palika slikti. Varbūt piedzerties?
Es uzmanīgi, it kā tā būtu nesprāgusi granāta, noliku telefonu uz kumodes, un tad istabas durvīs parādījās viņš. Nodevējs stāvēja ar kailām krūtīm un slapju dvieli ap gurniem. Pēc manas sejas vīrs uzreiz saprata, (dzīvojam kopā jau ilgu laiku) ka kaut kas noticis, un klusībā pamāja ar galvu, it kā prasot, lai pasaku, kas par lietu?
Es kategoriski izteicu apsūdzības:
– Kas ir Karaliene, un kāpēc viņa dzīvo tavā telefonā?
Vīrs uz mani paskatījās tā, it kā es būtu skapis, kurš negaidīti sācis runāt. Iestājās pauze. Tā pati mokošā klusuma pauze.
– Tev viss? – beidzot painteresējās vīrs.
– Negaidīju to no tevis, – es atzinot ar milzīgu rūgtuma sajūtu.
Vēnās pulsēja aizvainojums, sirds sitās krūtīs. Desmit gadi… Kā nekā kopā desmit gadus…
Vīrs piegāja pie kumodes, paņēma savu telefonu un nospieda zvana pogu. Es aizvēru acis. Visticamāk, viņš zvana viņai, lai pateiktu, ka krāpšana ir atklāta.
LASI VĒL: Kādi briesmīgi Vangas un Nostradama pareģojumi attiecībā uz 2023. gadu biedē mūsdienu cilvēkus
Bet tā vietā negaidīti zvanīja mans telefons. Es atvēru acis.
Vīrs pienesa pie manas sejas savu telefonu un uz ekrāna es ieraudzīju, ka viņš zvana … Karalienei. Bet mums taču ir cits uzvārds!
Vīrs iecietīgi skatījās uz mani un pasmaidīja. Pacietīgi gaidīja, kad man pieleks.
Un tad es atcerējos, ka reizēm, īpaši mūsu laulības pirmajos gados, viņš mani sauca par karalieni Margo, jo mans vārds ir Margarita…