Ir lieliska sajūta, kad uzzīmē karikatūras portretu. Vispirms paskatos uz fotogrāfiju, un tad uzsmaidu šim cilvēkam. Prātā es iepazīstos: “Sveiki! Jūs šodien jauki izskatāties. Paskatīsimies, ar ko atšķiraties no pārējiem 7 miljardiem cilvēku.” Tas arī ir izaicinājums. Dažreiz es pavadu veselu stundu, pētot cilvēka sejas vaibstus, pirms tos sāku zīmēt. Meklēju tikai viņam raksturīgās iezīmes, lai uzminētu, kāds ir šī cilvēka raksturs, un lai izdomātu stāstu. Tas viss palīdz justies tā, it kā mēs būtu labi draugi, jo tad man rodas iedvesma un idejas konkrētajam zīmējumam.
Kad darbs ir pabeigts, es uz to paskatos un saku: “Sveiks, mans mazais radījums! Vai es varu atpazīt savu draugu no fotogrāfijas?” Savos darbos vienmēr attēloju pozitīvo, jo tā arī ir galvenā doma.
P.S. Svarīgākais ir tas, ka es zīmēju tikai reālu cilvēku karikatūras, nevis jau esošus Simpsonu seriāla personāžus, kurus aizsargā autortiesības.
Avots: www.boredpanda.com
Tevi noteikti interesēs
- Tagad es vienmēr katrā istabā ievietoju glāzi ar sāli. Viesnīcas istabene man parādīja vienkāršu knifiņuby Rinalds Bergmanis
- Vīra dzimšanas dienā vīramāte pasniedza viņam dāvanu, pēc kuras viņa vairs nav laipni gaidīta mūsu mājāsby Rinalds Bergmanis
- Ja putns pie jūsu loga pieklauvē vai ietriecas tajā, tas patiesībā nav tikai negadījums, bet gan būtiska zīmeby Rinalds Bergmanis