Tad, kad mūs pārņem aizvainojums, dusmas vai bēdas, vispievilcīgākais cilvēks mums vairs neliekas skaists un nekas mūs vairs nespēj aizraut.
Un arī otrādi – seksuālā apziņa, interese par to, domas un fantāzijas mūs uzbudina. Šajā aspektā galvas smadzenes ir noteicošais seksuālais orgāns, jo tās spēj novirzīt mūsu tieksmes jebkurā virzienā – gan pastiprināt, gan pavājināt.
Vislabākās un patīkamākās seksuālās fantāzijas parasti saistās ar kaut ko tādu, kas ir izdomāts, piemēram, izdomātām situācijām, tādām, kuras praktisku iemeslu dēļ nav iespējamas. Atšķirībā no reālās dzīves, fantāzijas ir iespējams patvaļīgi ieslēgt un izslēgt, lai pastiprinātu vai pavājinātu savu seksuālo aktivitāti. Bieži vien mēs izmantojam prātu, lai pievērstos tam, kas ar mums patiešām notiek mīlēšanās laikā. Ar interesi aplūkojot sevi no malas, mēs koncentrējam visu savu uzmanību uz mūsu seksuālajām reakcijām un liekam galvas smadzenēm vēl intensīvāk atsaukties uz saņemtajiem uzbudinājuma impulsiem. Tad, kad galvas smadzenes izdala hormonus, cilvēki spēj sajust pastiprinātu uzbudinājumu dzimumorgānos. Retumis fantāzijas var kļūt arī tik uzmācīgās, ka cilvēks bez tām gluži vienkārši nespēj uzbudināties.
Visbiežāk fantāzijas nav sižetiskas, bet vairāk tēlainas – seksuālu ainu veidā.
Dalīšanās savās fantāzijās ir vēl viena iespēja, kā padarīt tuvību personiskāku, un, stabili pāri var iesaistīt fantāzijas savās seksuālajās attiecībās, tās padarot satraucošākas un aizraujošākas. Daži cilvēki ar degsmi iesaistās fantāziju īstenošanā, savukārt citi – secina, ka nespēj izteiktās vēlmes īstenot, tādēļ ierosinājumus diemžēl uztver arī kā kritiku.
Svarīgākais ir saprast, ka runāšana par fantāzijām nav nekas slikts – tā spēj padarīt attiecības labākas un spēcīgākas.
Avots:
