Saskaņā ar sākotnējiem zinātnieku novērojumiem februāris varētu būt īpaši aktīvs Saules aktivitātes ziņā. Jau mēneša sākumā prognozēti mērenas intensitātes ģeomagnētiskie traucējumi.
Visaugstākā aktivitāte tiek prognozēta 15. februārī, kad pastāv iespēja spēcīgām magnētiskajām vētrām. Turklāt būtiskas Zemes magnētiskā lauka svārstības gaidāmas arī mēneša otrajā pusē – no 17. līdz 19. februārim un 24. februārī. Šie datumi var būt īpaši nozīmīgi cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret laikapstākļu izmaiņām.
Savukārt neparasti augstā gaisa temperatūra Eiropas reģionā skaidrojama ar to, ka teritorija atrodas starp cikloniem, kuros no dienvidiem iesprostota anticiklona grēda. Šāds atmosfēras cirkulācijas modelis līdzinās atsperes mehānismam.
Kad mēs varam gaidīt pavasara iestāšanos?
Ko sagaidīt no februāra? Provizoriskās prognozes liecina, ka šis mēnesis būs siltāks nekā parasti, taču to raksturos arī krasas temperatūras svārstības, ietverot gan salnas, gan atkušņus. Daudziem rodas jautājums – vai tik silta ziema liecina par agrāku pavasara atnākšanu?
Visticamāk – jā. Pašlaik daudzviet Austrumeiropā sniega segas biezums svārstās no diviem līdz sešiem centimetriem, kas var norādīt uz siltāku martu, jo saules stari atstarosies no sniega, veicinot temperatūras paaugstināšanos. Februārī gaidāmi nokrišņi, tomēr to daudzums, visticamāk, nebūs pietiekams, lai ziemas sezona saglabātos ilgstoši.
Vēl viens nozīmīgs faktors, kas veicina šo siltumu, ir globālā temperatūras paaugstināšanās. 2024. gads tika atzīts par vēsturiski karstāko, un tas radīja virkni dabas izaicinājumu. Piemēram, kā jau iepriekš minēts, pavasarī daudzviet tika novēroti intensīvi plūdi.
Tas viss liecina par klimata pārmaiņām, kas ietekmē gan ziemas, gan pavasara raksturu, mudinot mūs pievērst vēl lielāku uzmanību šiem procesiem.
