Saskaņā ar izdevuma “Latvijas Avīze” publicēto informāciju, valsts dotācija Latvijas Nacionālajam teātrim tiks samazināta par gandrīz desmito daļu. Šis lēmums iekļaujas plašākā pēdējo gadu tendencē, kurā valsts finansējums kultūras organizācijām tiek pakāpeniski ierobežots.
Teātra direktors Māris Vītols skaidro, ka vadība un kolektīvs pret šo situāciju izturas konstruktīvi – esošais stāvoklis ir rūpīgi izdiskutēts, apzinoties, ka valsts šobrīd pārdala līdzekļus par labu citām prioritātēm.
Valsts prioritāšu maiņa: Drošība pirmajā vietā
Kultūras ministrijas (KM) stratēģiskais plāns nākamajam periodam skaidri parāda, ka valsts drošība un aizsardzība šobrīd ir absolūtas prioritātes. Tas neizbēgami atstāj negatīvu ietekmi uz sociālajām un humanitārajām nozarēm. Lai gan kopējais KM budžets 2025. gadam ir plānots 246,8 miljonu eiro apmērā (par 0,18 miljoniem vairāk nekā pērn), šis šķietamais pieaugums neparedz lielāku atbalstu iestāžu ikdienas darbam.
Tieši pretēji – budžeta projektā ir iestrādāti stingri efektivizācijas mehānismi. Kapitālsabiedrībām, tostarp valsts teātriem, ne tikai jārēķinās ar mērķdotāciju sarukumu, bet arī ar obligātu uzdevumu palielināt savus pašu ieņēmumus vismaz par 1-2%. Tas nozīmē, ka teātriem jākļūst par veiksmīgākiem “uzņēmējiem”, nezaudējot savu māksliniecisko kvalitāti.
Mākslas pieejamība pret ekonomisko realitāti
Neraugoties uz finansiālo spiedienu un pieaugošajām uzturēšanas izmaksām, Latvijas Nacionālais teātris ir izvēlējies sociāli atbildīgu pozīciju – šobrīd netiek plānots straujš biļešu cenu kāpums. Māris Vītols uzsver, ka valsts dotētam teātrim ir jāsaglabā sava pieejamība visiem sabiedrības slāņiem. Tomēr direktors neslēpj, ka ilgtermiņā šāda politika būs atkarīga no pakalpojumu (energoresursu, materiālu) dārdzības un turpmākā valsts atbalsta apjoma.
Lai kompensētu iztrūkumu, teātris ir izstrādājis vairākus pretpasākumus:
Izdevumu optimizācija: Atteikšanās no dažiem ilgtermiņa investīciju projektiem.
Darbības intensitāte: Izrāžu skaita palielināšana, lai maksimāli izmantotu telpu kapacitāti un audzētu biļešu ieņēmumus.
Procesu efektivizācija: Administratīvo un tehnisko tēriņu samazināšana.
Inovatīvas programmas skatītāju piesaistei
Lai nodrošinātu mākslas pieejamību, teātris turpina attīstīt īpašas lojalitātes un atlažu programmas. Viena no veiksmīgākajām iniciatīvām ir projekts “Kultūrrandiņš”. Tas dod iespēju jauniešiem un studentiem divas stundas pirms izrādes sākuma iegādāties neizpārdotās vietas par ļoti draudzīgu cenu – tikai 7 eiro.
Tāpat aktīvi darbojas “Skatītāja karte”, kas piedāvā:
Pastāvīgu 20% atlaidi visām biļetēm.
Reizi mēnesī īpašu 40% atlaidi izvēlētam iestudējumam.
Prioritāru iespēju iegādāties biļetes diennakti pirms publiskās tirdzniecības uzsākšanas.
Nacionālā teātra cenu amplitūda šobrīd ir plaša – no 12 eiro par vienkāršākām vietām līdz 50 eiro par pirmizrāžu ložām, tādējādi mēģinot uzrunāt dažādas maksātspējas auditorijas.
Nākotnes perspektīvas un nozares prognozes
Raugoties uz 2026. gadu, Kultūras ministrijas prognozes paredz budžeta palielinājumu līdz 253,1 miljonam eiro, tomēr arī tad uzsvars tiks likts uz iestāžu pašu ieņēmumu audzēšanu. Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena atzīst, ka teātriem būs jāpieņem smagi lēmumi – pakalpojumu sadārdzinājums kombinācijā ar mazāku dotāciju agrāk vai vēlāk var novest pie biļešu cenu pārskatīšanas visā nozarē.
Šobrīd Nacionālais teātris balansē uz robežas starp fiskālo disciplīnu un kultūras misiju. Turpmākie gadi rādīs, vai teātrim izdosies audzēt ieņēmumus, nepadarot teātra apmeklējumu par luksusa preci, kas pieejama tikai turīgākajai sabiedrības daļai.
