Finanšu ministrija (FM) ir nākusi klajā ar jaunākajām aplēsēm par valsts kases papildināšanu – 2026. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi Latvijā tiek plānoti 16,015 miljardu eiro apmērā.
Šis skaitlis ir būtisks atskaites punkts valsts finanšu plānošanā, iezīmējot ekonomisko aktivitāti un nodokļu politikas efektivitāti nākamajā periodā.
Sociālās iemaksas – budžeta stabilitātes pamats
Lielāko pienesumu kopējā nodokļu katlā nodrošinās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Prognozēts, ka šis nodokļu veids, kas ietver arī iemaksas pensiju sistēmas otrajā līmenī, valsts budžetam piesaistīs 5,932 miljardus eiro. Procentuāli tās ir aptuveni 37% no visiem nodokļu ieņēmumiem, tādējādi apliecinot, ka darbaspēka nodokļi un sociālā nodrošinājuma sistēma joprojām ir būtiskākais valsts ieņēmumu avots, kas tieši atkarīgs no nodarbinātības līmeņa un algu izmaiņām valstī.
Patēriņa un ienākumu nodokļu loma
Otrs nozīmīgākais ieņēmumu avots ir Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kura ieņēmumi 2026. gadā lēsti 4,33 miljardu eiro apjomā. Tas sastāda 27% no kopējās summas un kalpo kā tiešs indikators iedzīvotāju patēriņa paradumiem un pirktspējai.
Savukārt Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ko dala valsts un pašvaldību budžeti, plānots 2,92 miljardu eiro apmērā, kas veido 18% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Šī sadaļa ir īpaši svarīga pašvaldību autonomijas un funkciju nodrošināšanai, jo IIN veido lielāko daļu no vietējo varu ienākumiem.
Specifiskie nodokļi un uzņēmējdarbības pienesums
Pārējo nodokļu ieņēmumu struktūra 2026. gadam prognozēta šādi:
Akcīzes nodoklis: Paredzams, ka tas valsts budžetā ienesīs 1,381 miljardu eiro jeb 9% no kopapjoma.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN): Uzņēmēju pienesums caur peļņas nodokli prognozēts 706 miljonu eiro apmērā (4%).
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN): Ieņēmumi no īpašumiem plānoti aptuveni 244 miljonu eiro apmērā, kas sastāda 2% no kopējā groza.
Citi nodokļi: Dažādi mazāki nodokļu veidi kopsummā varētu dot 502 miljonus eiro jeb 3%.
Ekonomikas atspoguļojums un nodokļu politika
Finanšu ministrijas speciālisti uzsver, ka šāda nodokļu ieņēmumu uzbūve nav nejauša – tā ir tiešs Latvijas tautsaimniecības attīstības tendenču spogulis. Prognozes balstās uz datiem par nodarbinātību, darba samaksas pieaugumu un iedzīvotāju tēriņu dinamiku. Vienlaikus šie rādītāji demonstrē valstī īstenotās nodokļu politikas ietekmi, kas vērsta uz sabalansētu valsts budžeta 2026. gadam izstrādi, nodrošinot nepieciešamos līdzekļus gan sociālajām vajadzībām, gan valsts attīstības projektiem.
