FM: Būtiski riski Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākajām perspektīvām nav identificēti

Pagaidām būtiski riski Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākajām perspektīvām netiek identificēti un ārējās vides signāli nozares izaugsmei ir joprojām labvēlīgi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Eiropas Komisijas apkopotie dati par uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu parāda, ka, lai arī Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indeksa līmenis joprojām ir augsts, 2018.gada aprīlī tas ir samazinājies trešo mēnesi pēc kārtas, informēja FM, norādot, ka šī tendence atspoguļojas arī jaunākajos statistikas datos par rūpniecības produkcijas izlaidi, martā uzrādot nozares izaugsmes palēnināšanos. Tajā pašā laikā FM atzīmēja, ka eksporta pasūtījumu līmenis apstrādes rūpnieku vērtējumā nav sarucis, kā arī nozares pārstāvji joprojām paredz nodarbinātības līmeņa pieaugumu apstrādes rūpniecībā. Toties pakāpeniski samazinās nozarē ražotās produkcijas sagaidāmais cenu līmenis, kas kopumā sakrīt ar vispārējām inflācijas tendencēm valstī.

“Līdzās Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences līmeņa samazinājumam, kritumu ir uzrādījis arī Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI). Tomēr šīs izmaiņas ir bijušas mērenas, un aprīlī uzrādītais ES sentimenta indekss joprojām bija augstāks par pērnā gada vidējo ESI līmeni,” skaidroja FM.

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības izlaides apjomi palielinājās par 4,5%, līdzvērtīgi pieaugot arī apstrādes rūpniecībai šajā periodā. Savukārt rūpniecības apjomi martā saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā mēneša līmenī, pieaugumam gada griezumā veidojot vien 0,6%. FM skaidroja, ka šo izaugsmes palēnināšanos noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora kritums par 2,1%, kā arī ieguves rūpniecības apjomu sarukums par 5,9%. Tikmēr apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme, lai gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā iepriekšējos mēnešos.

Apstrādes rūpniecības izlaide 2018.gada martā bija par 1,5% augstāka nekā pirms gada, un izaugsmes tempi apakšnozarēs bijuši visai dažādi. Starp straujāk augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm atkal bija metālapstrādi un mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares, kā arī būvmateriālu ražošana, norādīja FM.

Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi šā gada martā bija par 10,6% augstāki nekā pirms gada, elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 20,3%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 21,2%, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu izlaide bija par 31,8% augstāka nekā pirms gada.

Būvmateriālu jeb nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomi pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 10,2%. Šīs apakšnozares, kā arī citu ar celtniecības materiāliem saistīto apakšnozaru izaugsmi veicina būvniecības sektora aktivitātes pieaugums Latvijā, kur 2018.gada pirmajā ceturksnī izaugsme sasniedza 35%.

Savukārt mērena izaugsme šā gada martā bija reģistrēta kokrūpniecībā, kuras izlaides apjomi bija par 0,2% augstāki nekā pirms gada. Par 1,4% palielinājās pārtikas produktu ražošanas apjomi, straujāk pieaugot gaļas produktu ražošanai, pārstrādei un konservēšanai, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādei un konservēšanai. Tikmēr piena produktu ražošanas apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ir samazinājušies.

FM skaidro, ka straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi visbūtiskāk ierobežoja spēcīgais izlaides kritums iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšanozarē par 26,1%. Pēc vairākiem straujas, divciparu skaitļos mērāmas izaugsmes mēnešiem izlaides sarukums par 18,7% martā tika reģistrēts ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Tāpat izlaides apjomi samazinājās dzērienu ražošanā (par 12,9% gada griezumā), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 8%), kā arī neliels izlaides kritums 1,6% apmērā tika fiksēts datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apakšnozarē.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada martā bija par 8,1% augstāks nekā 2017.gada martā, norādīja FM. Straujākie apgrozījuma pieaugumi tika fiksēti mašīnbūves apakšnozarēs, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī kokapstrādē. Turklāt FM atzīmē, ka apgrozījuma pieaugums vietējā tirgū bija straujāks par apgrozījuma kāpumu eksportā, kur tas veidoja attiecīgi 12,8% un 5,4%.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru