Atmodusies no miega, jo fonā dzirdama bukoliska maušana, ko rada tālu esošs govju bars, es pieceļos un izkāpju no savas lielās divguļamās gultas un dodos uz blakus esošo dušas telpu.
Kad esmu piemēroti atsvaidzinājusies, dodos uz atvērtā tipa virtuvi, kur izmantojot ar malku kurināmu plītiņu, pagatavoju bekonu ar olām savam vīram, sev un bērniem.
Dzīvojamā platība, kurā nakšņojam, ir tikpat grezna, kā vispopulārākā un krāšņākā no kotedžām, taču mūsējai piemīt kāda fundamentāla atšķirība – tā ir uz riteņiem.
Tādēļ, lai izpatiktu neapmierinātajiem mūsu grupas locekļiem, pietiek vienkārši māju pacelt uz platformas, pieāķēt māju mašīnas aizmugurē un doties kur citur.
Protams, daži var atbildēt, vai tad tam nav domātas karavānas? Šis nav kārtējais standarta bēšās krāsas treileris ar plastmasas apdari un neilona tapsējumu, šī māja ir lielāka, un daudz, daudz, daudz skaistāka – kā no ārpuses, tā no iekšpuses.
Iedvesmojoties no alvas šīfera kapellām, kuras Viktoriāņu laika mācītāji izmantoja, lai izplatītu mācību par Dievu, arī šī māja ir konstruēta tā, lai tā spētu papildināt jebkuru ainavu, nepadarot to neglītu.
Kas attiecas uz mājas interjeru, iekārtojot to, kombinējot senatnīgu šiku un greznību, netika taupīti nekādi resursi. „Tā ir kā leļļu māja pieaugušajiem,” skaidro 42 gadus vecā Anna Bingama, kura bija brīvdienu kotedžas idejas autore. Viņa pameta darbu, kurā strādāja kā apakšveļas dizainere, lai kopā ar vīru izgatavotu Korniešu lauku mājiņu.
„Mēs uzskatījām, ka jebkas, kas spēs kombinēt dzīvošanu pie dabas ar neierastu stilu, būs gana labs. Pirmo šāda veida māju mēs izgatavojām pirms diviem gadiem un kopā esam izgatavojuši astoņas šādas mājas, cilvēkiem tās ārkārtīgi patīk.”
Šāda māja nav lēta un tās cena var šķist par augstu daudziem, kas to vēlētos iegādāties. Karavānas korpusa cena sākas no 17 tūkstošiem Lielbritānijas mārciņu (25 tūktoši eiro), māja ar pilnu apdari un mēbelēm maksā aptuveni 38 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu (56 tūkstoši eiro) – ideja ir tāda, ka šīs mājas kalpos cilvēkiem kā pastāvīgas dzīves vietas, nevis slavinātas būdiņas.
„Cilvēki tās izīrē kā brīvdienu mājas vai viņi tās redz kā perfektu mājas ofisu,” pastāsta Anna. „Ir arī cilvēki, kas šīs mājas izmanto kā papildus dzīvojamo telpu, ja viņu mājā vairs nav vietas pieaugušam bērnam, kas vēl dzīvo pie vecākiem vai tādiem, kas devušies pasaulē, bet atgriezušies atpakaļ. ”
Šīs mājiņas ne tikai patīkami izskatās, bet ir arī ārkārtīgi praktiskas. Par spīti tam, ka tās ir tik lielas, tās ir izveidotas tā, ka izmēri – četru metru garums, 2.55 metru platums un līdz par 6.7 metru augstums- kopā ar mājai pievienotajiem riteņiem atbilst karavānas legālajai definīcijai.
Tas nozīmē, ka cilvēki šīs mājiņas var uzstādīt savos dārzos, nebaidoties, ka varas iestādes var sodīt viņus par būves nesaskaņošanu.
„Katrai iestādei ir savi mazie noteikumi, bet faktiski tas nozīmē, ka sava īpašuma robežās ikviens var uzstādīt šo mājiņu, un tā tur var atrasties gluži tāpat kā jebkurš treileris vai karavāna.”
„Ir jautri vilkt šīs mājas mašīnas piekabē, mēs paši esam vilkuši šo mājiņu vairākus simtus jūdžu.”
„Tomēr mēs iesakām nepārvietoties ātrāk nekā ar 70 km/h lielu ātrumu, jābūt pacietīgam. Kā arī jābūt gatavam saskarties ar dažiem dīvainiem skatiem.”
Šī māja, nenoliedzami, ir īpaša. No ārpuses tā pārsteidz ar trijstūrveida jumtu, kas atgādina zvanu torni. Tai ir skaista koka apdare, logos ir vitrāžas un uz āru vērsts portāls.
No iekšpuses slīpie, augstie griesti piešķir telpai plašumu, ko akcentē piemeklētās Cole and Son tapetes.
Garām nav palaista neviena mājas detaļa – sākot ar elektrības gaismas slēdžiem, ko darbina uz jumta esošais fotoelementu panelis, beidzot ar redzamo krāsns cauruļvadu. Kas attiecas uz mājas praktisko pusi, māja tiek apsildīta ar malkas krāsniņas palīdzību, cepamplīts tiek darbināta ar gāzi, tāpat kā boileri siltā ūdens ģenerēšanai darbina ar gāzes palīdzību. Mājiņā ir arī ledusskapis.
Protams, oriģinālajās skārda mājās nevarēja atrast daudzas no minētajām ekstrām. Skārda mājas Lielbritānijā kļuva populāras 19. gadsimtā, kad gofrēts, cinkots varš tika pirmo reizi izmantots kā apdares materiāls ēkām.
Saprotot, cik daudzveidīgs ir šis materiāls, daudzi ražotāji taisīja jau gatavas mājas, kuras varēja transportēt ar vilcienu vai kuģi uz jebkuru pasaules malu. Tāda veida pilnībā komplektētās mājas tika sūtītas uz Lielbritānijas kolonijām un vēlāk uz Kaliforniju un Austrāliju, zelta meklētāju izmitināšanai.
Skārda mājas bija ne tikai populāras, bet arī izturīgas. To pierāda tas, ka līdz pat šai dienai Anglijā ir saglabājušās 73 šāda veida mājas – daudzas, kuras vēl joprojām tiek izmantotas.
Avots: www.dailymail.co.uk