Lamāra, 5 gadi, Serbija
Viņas ģimene bija ceļā, lai nopirktu ēdienu, kad netālu no viņu mājām tika nomesta bumba. Tur vairs nebija iespējams dzīvot. Tagad Lamāra guļ uz segas mežā pie Ungārijas robežas, pārbijusies, nosalusi un bēdīga.
Abdullāhs, 5 gadi, Serbija
Abdullāham ir asins slimība. Viņš redzējis, kā tiek nogalināta viņa māsa un, pēc savas mātes vārdiem, joprojām ir šokā un redz murgus katru nakti. Viņš ir noguris un nav vesels, taču mātei nav naudas, lai nopirktu viņam zāles.
Ahmeds, 6 gadi, Serbija
Ir jau pāri pusnaktij, kad Ahmeds aizmieg zālē pieaugušo tuvumā. “Viņš ir drosmīgs un raud tikai dažreiz, vakaros,” saka viņa tēvocis, kurš uzņēmies rūpes par Ahmedu pēc tam, kad viņa tēvs tika nogalināts viņu iepriekšējā dzīvesvietā Sīrijā.
Marāma, 8 gadi, Ammāna
Marāma tikko bija pārnākusi mājās no skolas, kad viņas mājā ielidoja raķete. Viņai virsū uzkrita gabals jumta. Galvas trauma viņai izraisījusi asinsizplūdumu smadzenēs. Pirmās 11 dienas meitene bija komā. Tagad viņa ir pie apziņas, taču viņai ir lauzts žoklis, tāpēc viņa nespēj parunāt.
Ralija, 7, un Rahāfs, 13 gadi, Beirūta
Abi bērni šobrīd mīt Beirūtas ielās. Viņi ir no Damaskas, kur granāta nogalināja viņu māti un brāli. Kopā ar savu tēvu viņi jau gadu guļ šādos apstākļos, cieši saspiedušies uz kartona kastēm. Rahāfs atzīst, ka viņam ir bail no “sliktajiem puikām”, pēc kā Ralija sāk raudāt.
Mojāds, 5 gadi, Ammāna
Mojādam un viņa mātei vajadzēja nopirkt miltus, lai pagatavotu spinātu pīrāgu. Roku rokā viņi devās uz tirgu. Viņi gāja garām taksometra auto, kurā kāds bija ievietojis bumbu. Mojāda māte nomira uzreiz. Zēnam, kuru pārveda uz Jordānu, galvā, mugurā un iegurnī bija iegriezies metāls.
Valā, 5 gadi, Dar-El-Iasa
Valā stāsta, ka dzimtajā pilsētiņā Alepo viņai bija pašai sava istaba un tur viņa nekad neraudāja vakaros. Šeit, bēgļu nometnē, viņa raud katru nakti. Viņa stāsta, ka ir briesmīgi nolikt savu galvu uz spilvena, jo naktis ir briesmīgas. Naktī notika uzbrukumi. Dienas laikā Valā māte bieži uzbuvē viņai mazu mājiņu no spilveniem, lai parādītu, ka viņiem nav, no kā baidīties.
Ahmads, 7 gadi, Ungārija
Ahmads bija mājās, kad viņa ģimenes mājai trāpīja bumba. Kaut arī ievainots, viņš izdzīvoja – atšķirībā no sava jaunākā brāļa.
Širāza, 9 gadi, Suruka
Širāza ir slima un nespēj parunāt. Viņas māte bēgot ietina viņu segā un nesa rokās. Bēgļu nometnē viņai iedeva koka šķirstu, kur meitene arī guļ, dienu un nakti.
Šeda, 7 gadi
Šedai agrāk patika zīmēt, bet tagad viņai vairs nezīmē un arī nerotaļājas. Bēgšana no kara arī bērnus piespiež kļūt par pieaugušajiem. Viņas māte stāsta, ka ģimenei savos klejojumos bieži nākas grūti atrast ēdienu.
Amīrs, 20 mēneši
Amīrs jau piedzima kā bēglis. Viņas mātei šķiet, ka bērniņš ticis traumēts dzemdē, jo nekad nav izrunājis ne vārda. Tomēr viņš daudz smejas un spēlējas ar visu, ko var atrast bēgļu nometnē.
Fara, 2 gadi, Azrāka
Farai ļoti patīk futbols, un viņas tēvs katru dienu cenšas viņai pagatavot kaut ko bumbai līdzīgu no tā, ko spēj atrast bēgļu nometnē, cerot, ka kādu dienu spēs savai meitai uzdāvināt īstu futbolbumbu.
Avots: boredpanda.cm