“Jūs iekļūsiet problēmās, kuras ,manuprāt, kaitēs cilvēciskajām izjūtām,” tā par šiem eksperimentiem saka Stjuarts Newmans, pasniedzējs no Ņujorkas medicīnas koledžas .
Nacionālais Veselības institūts Amerikā ir licis apturēt pētījuma finansēšanu, kamēr tiks noskaidroti ētikas jautājumi, kurus radījusi himēru veidošana. Bet zinātnieki, kuri vēlas strādāt pie šādiem projektiem, ir atraduši alternatīvu dažādos fondos, cerot, ka sasniegumi varētu likt Nacionālajam Veselības institūtam mainīt lēmumu par aizliegumu.
Embriji tiek implantēti dzīvniekiem, kuriem ir cilvēkam līdzīgas īpašības.
“Mēs necenšamies radīt himēras tāpēc, ka vēlētos redzēt kaut kādu briesmīgu radījumu,” saka Pablo Rossi, biologs Kalifornijas Universitātē, “Mēs darām to biomedicīnas nolūkos.”
Šobrīd zinātnieki cenšas radīt aizkuņģa dziedzeri, kurš varētu palīdzēt ar diabētu slimojošo pacientu ārstēšanā, izmantojot cūkas embriju, kura veidošanā iesaistītas gēnu rediģēšanas metodes.
Process, kādā embrijs tiek ievietots cūkas dzemdē, ir ķirurģisks. Pēc 28 dienām, pirms embrijam sāk veidoties orgāni, to atkal atdala no cūkas, lai varētu preparēt.
Newmans saka, ka šāda veida eksperimenti varētu sagādāt problēmas, laika gaitā radot cūkas ar daļējām cilvēka smadzenēm, kurām būtu kas līdzīgs cilvēka apziņai. Zinātnieki arī uztraucas, ka nākotnē šo eksperimentu rezultātā varētu rasties pus cilvēks, puscūka. Bet Pablo rosi saka, ka ir iespējams izvairīties no nejaušas himēru saplūšanas, ļaujot cilvēkiem gūt lielu labumu no šiem eksperimentiem.
