Astronomijas entuziasti un ceļotāji jau tagad sāk plānot savus nākamos braucienus, jo tuvākajos gados gaidāmi divi iespaidīgi debess sēkļi. Nākamā gada augustā pilns saules aptumsums būs vērojams virs Islandes, taču īstā “gadsimta dāvana” mūs gaida 2027. gada vasarā.
Šis notikums solās būt īpaši garš un viegli pieejams daudzos populāros tūrisma galamērķos. Tā būs unikāla iespēja savām acīm redzēt dabas parādību, kas cilvēka mūžā gadās reti.
2027. gada “gadsimta aptumsums”
Kamēr 2026. gada 12. augustā uzmanības centrā būs Islande, pieredzējuši aptumsumu mednieki jau skatās gadu tālāk. 2027. gada 2. augustā notiks tas, ko zinātnieki sauc par “gadsimta aptumsumu”. Tas būs garākais pilnais saules aptumsums, kādu šajā gadsimtā būs iespējams novērot no viegli sasniedzamām vietām uz sauszemes.
Aptumsuma josla stiepsies pāri vairākām valstīm un lielpilsētām. To varēs redzēt Kadisā un Malagā Spānijā, Tanžerā Marokā, kā arī Džidā un Mekā Saūda Arābijā. Tomēr vislielākā interese tiek prognozēta par Luksoru Ēģiptē. Tieši tur, netālu no pilsētas, aptumsums sasniegs savu maksimālo ilgumu – sešas minūtes un 23 sekundes. Tas ir neparasti ilgs laiks šādam fenomenam.
Kāpēc šis aptumsums būs tik garš?
Zinātnieki spēj izskaitļot aptumsumu laikus tūkstošiem gadu uz priekšu un atpakaļ. Tas ir iespējams, pateicoties precīzām zināšanām par Mēness, Saules un Zemes orbītām. Teorētiski pilns saules aptumsums var ilgt nedaudz vairāk par septiņām minūtēm, taču tam nepieciešama ideāla planētu sakritība, kas notiek ārkārtīgi reti.
gada notikums būs ļoti tuvu šim teorētiskajam maksimumam. Salīdzinājumam – 2026. gada aptumsums Islandē ilgs tikai nedaudz vairāk par divām minūtēm. Arī nesenais 2024. gada aptumsums Ziemeļamerikā bija īsāks, ilgstot četras ar pusi minūtes. Garāks aptumsums nozīmē ne tikai vairāk laika baudīšanai, bet arī labākas iespējas zinātniskajiem pētījumiem.
Ko tieši mēs redzēsim un jutīsim
NASA zinātniece Dr. Kellija Koreka uzsver, ka pilnu saules aptumsumu nevar pilnībā izjust caur ekrānu vai fotogrāfijām. Tas ir fizisks piedzīvojums visām maņām. Kad Mēness pilnībā aizsedz Sauli, pēkšņi kļūst redzama Saules korona – tās atmosfēras ārējais slānis, kas ikdienā mums ir paslēpts. Tās ir smalkas, starojošas struktūras, ko var redzēt ar neapbruņotu aci tikai totalitātes fāzē.
Ja debesis būs skaidras, aptumsuma laikā iestāsies neparasta krēsla un būs redzamas spožākās zvaigznes un planētas. Taču mainīsies ne tikai gaisma. Temperatūra var strauji pazemināties pat par desmit grādiem. Cilvēka smadzenēm šāda pēkšņa tumsa dienas vidū var radīt dīvainas sajūtas – gan nelielu satraukumu, gan milzīgu apbrīnu par dabas varenību. Dzīvnieki bieži vien sāk uzvesties kā naktī, un apkārt iestājas neparasts klusums.
Drošība pirmajā vietā
Svarīgākais noteikums aptumsuma vērošanā ir acu aizsardzība. Nekādā gadījumā nedrīkst skatīties tieši uz Sauli bez speciāliem filtriem. Parastās saulesbrilles šeit nepalīdzēs, jo tās nelaiž cauri pietiekami daudz gaismas. Ir nepieciešamas īpašas aptumsuma brilles, kas atbilst starptautiskajam ISO standartam. Tās ir tūkstošiem reižu tumšākas par parastajām brillēm.
Vienīgais brīdis, kad brilles drīkst noņemt, ir pašas totalitātes laikā, kad Saule ir pilnībā aizsegta. Tiklīdz parādās pirmie Saules stari, brilles nekavējoties jāliek atpakaļ. Ja speciālo briļļu nav, var izmantot vienkāršu ložu projektoru vai pat saliktas plaukstas, lai redzētu aptumsuma attēlu uz zemes. Tas ir drošs un lēts veids, kā sekot līdzi procesam.
Zinātnieki atzīmē, ka Zeme ir vienīgā mums zināmā planēta, kur iespējami šāda tipa aptumsumi. Mums ir paveicies, ka Mēness ir tieši pareizajā izmērā un tieši pareizajā attālumā no Zemes. Lai gan citiem planētu pavadoņiem Saules sistēmā arī gadās aiziet priekšā Saulei, tie parasti to neaizsedz tik precīzi.
Šī ģeometriskā sakritība ļauj mums vērot dabas izrādi, kas ir ne tikai skaista, bet arī noderīga zinātnei. Pētnieki izmanto šos mirkļus, lai pētītu Saules atmosfēru ar augstas jutības instrumentiem. Tas palīdz labāk izprast procesus uz mūsu zvaigznes, kas ietekmē sakarus un tehnoloģijas uz Zemes. Tieši tāpēc 2027. gada augustā daudzi skatieni būs vērsti uz debesīm virs Spānijas, Marokas un Ēģiptes.
