Iestājoties 2026. gadam, pasaules vadošo lielvalstu līderi savās tradicionālajās uzrunās iezīmējuši visai saspringtu un izaicinājumu pilnu ainu.
Kamēr Āzijas reģionā izskan agresīva retorika un jauni draudi stabilitātei, Eiropas politiķi mēģina balansēt starp iekšpolitiskām nesaskaņām, ekonomisko disciplīnu un nepieciešamību pēc stingrākas stājas starptautiskajā arēnā.
Ķīnas un Ziemeļkorejas draudu ēna
Viens no satraucošākajiem paziņojumiem izskanēja no Pekinas. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā nagada vēstījumā uzsvēra, ka tā dēvētā “atkalapvienošanās” ir vēsturiski neapturams process. Šie vārdi radījuši jaunus bažu viļņus par iespējamo Ķīnas militāro agresiju pret Taivānu. Satraukumu pastiprina fakts, ka šāda retorika seko tūlīt pēc vērienīgiem Ķīnas armijas manevriem, kuru laikā tika imitēta pilnīga Taivānas salas blokāde.
Tikmēr Phenjanā Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns savu uzrunu izmantoja, lai vēlreiz demonstrētu ciešo aliansi ar Maskavu. Viņš veltīja īpašas slavas dziesmas savas valsts karavīriem, kuri “pilda pienākumu tālu aiz dzimtenes robežām”. Eksperti nešaubās, ka runa ir par Ziemeļkorejas vienībām, kas iesaistītas karadarbībā Krievijas pusē pret Ukrainu. Kims mudināja savus kaujiniekus uz drosmi, tādējādi apliecinot, ka Ziemeļkoreja plāno arī turpmāk būt aktīvs spēlētājs Krievijas izraisītajā konfliktā.
Vācijas un Francijas centieni pēc patstāvības
Eiropas sirdī politiķi vairāk koncentrējās uz “vecā kontinenta” spēju aizstāvēt savas intereses. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs savā pirmajā Jaungada uzrunā centās iedvesmot tautu uz vienotību, aicinot kopīgiem spēkiem veidot valsti, kurā ikviens gribētu dzīvot. Mercs pauda viedokli, ka Vācijai ir jākļūst daudz uzstājīgākai globālajā politikā. Viņaprāt, tas ir neizbēgami, ņemot vērā Krievijas nebeidzamo karu Ukrainā, pieaugošo saspīlējumu citos reģionos un straujo tehnoloģisko revolūciju, kas prasa tūlītēju pielāgošanos.
Tikmēr Francijā prezidents Emanuels Makrons mēģināja kliedēt spekulācijas par savu nākotni. Neskatoties uz vēsturiski zemajiem popularitātes reitingiem un oponentu spiedienu, Makrons kategoriski paziņoja, ka neplāno priekšlaicīgi pamest Elizejas pili. Viņš solīja strādāt līdz pat savu pilnvaru beigām 2027. gadā. Prezidents uzsvēra divas prioritātes: nepieciešamību nekavējoties apstiprināt 2026. gada valsts budžetu, lai novērstu finanšu krīzi, un jaunu iniciatīvu bērnu aizsardzībai digitālajā vidē, ierobežojot nepilngadīgo piekļuvi sociālajiem tīkliem.
Ziemeļvalstu pragmatisms un skatiens uz Ukrainu
Ziemeļos Somijas premjerministrs Peteri Orpo savā uzrunā bija pragmatisks un skarbs. Viņš veltīja ievērojamu uzmanību Somijas valsts finanšu veselībai, atzīstot, ka parādu nastas mazināšanai valdība ir bijusi un būs spiesta pieņemt nepopulārus, sociāli sāpīgus lēmumus. Runājot par drošību, Orpo bija pesimistisks, norādot, ka šobrīd nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par drīzu mieru Ukrainā. Somijas vadītājs uzsvēra, ka Eiropai ir jābūt gatavai ilgstošam nestabilitātes periodam un jārūpējas par savu aizsardzības kapacitāti.
