Rudens ir ražas novākšanas laiks, un, iespējams, pats svarīgākais un ilgi gaidītais produkts no dobes ir kartupelis.
Katrs dārzkopis sapņo saglabāt savas krājumus līdz pat pavasarim, bet vēl labāk – līdz nākamajai vasarai.
Tomēr daudzi sūdzas: kartupeļi bojājas, kļūst mīksti, sāk pūt vai dīgt krietni pirms aukstās sezonas beigām. Kāds tam ir iemesls?
Pastāv nerakstīts, taču galvenais likums:
nedrīkst žāvēt, nedrīkst pāršķirot un nedrīkst uzreiz nest pagrabā pēc novākšanas.
Šie trīs aizliegumi no pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, jo visi pieraduši darīt tieši pretēji.
Taču tieši šo noteikumu ievērošana palīdz saglabāt kartupeļus ideālā stāvoklī līdz nākamajai ražai.
Pirmais un pats svarīgākais – nedrīkst žāvēt kartupeļus saulē vai siltā telpā.
Daudzi, novākuši ražu, izklāj kartupeļus zem nojumes vai uz verandas, lai tie nedaudz apžūtu un “atpūstos” pirms noglabāšanas pagrabā. Patiesībā tā ir nopietna kļūda.
Šādā žāvēšanā kartupeļi zaudē mitrumu, to miziņa kļūst plānāka un ievainojamāka, bet pats kartupelis– mazāk pasargāts no puves.
Turklāt, saules gaismā veidojas solanīns – indīga viela, kas liek kartupeļiem kļūt zaļiem un padara tos bīstamus lietošanai uzturā.
Otrais aizliegums – nešķirot kartupeļus uzreiz pēc novākšanas.
Parasti cilvēki cenšas nekavējoties atdalīt bojātos vai kaitīgus skartos kartupeļus, lai tie nesabojātu veselās saknes.
Taču tieši pirmajās stundās pēc izrakšanas mazi bojājumi uz kartupeļiem ir gandrīz nemanāmi, un tie var parādīties tikai vēlāk.
Šķirojot tikko izraktu ražu, var nejauši atstāt bojātus kartupeļus kopā ar labiem vai, gluži otrādi, savainot veselus, tādējādi paātrinot to bojāšanos.
Lasi vēl: Sezonas hīts- ļoti garšīga kabaču torte: par to esmu saņēmusi tik daudz pateicības
Labākais risinājums – salikt visus kartupeļus kastēs, maisos vai grozos un uz nedēļu ievietot sausā, noēnotā un vēsā vietā.
Tas var būt šķūnis, pagrabiņš vai garāža, kur temperatūra ir ap 10–15 grādiem, nav spilgtas gaismas un ir laba ventilācija.
Šajā laikā kartupeļi paši iziet “dziedēšanās” posmu – kartupeļu virsma kļūst blīvāka, un, ja kaut kur bija neliels bojājums, tas aizvelkas dabiski.
Tikai pēc šādas nogaidīšanas kartupeļus var šķirot un uzmanīgi likt ilgtermiņa glabāšanai.
Trešais noteikums – nesteigties ar kartupeļu nolaišanu aukstā pagrabā.
Pēc izrakšanas kartupeļi atrodas stresā, un tiem nepieciešams laiks, lai pielāgotos un apstādinātu iekšējos augšanas un elpošanas procesus.
Ja tos uzreiz pārnes uz mitru un vēsu pagrabu, tas var veicināt pelējuma veidošanos, priekšlaicīgu dīgšanu vai pat puvi.
Turklāt rudenī pagraba temperatūra bieži vien vēl ir nestabila – krasas svārstības negatīvi ietekmē kartupeļu glabāšanos.
Pēc nedēļas nogaidīšanas un šķirošanas kartupeļus jau var droši novietot uzglabāšanai.
Vislabāk izmantot koka kastes ar caurumiem, grozus, tīklus vai vienkārši sabērt bumbuļus līdz 1 metra slānim.
Ideālie apstākļi glabāšanai: temperatūra ap 2–4 grādiem, mērena mitruma pakāpe, puskrēsla un laba ventilācija.
Nekādā gadījumā nevajadzētu glabāt kartupeļus kopā ar āboliem, kāpostiem un īpaši ar sīpoliem – šie augi izdala vielas, kas paātrina kaimiņu bojāšanos.
Ja ievērosiet galveno likumu – nežāvēt, nešķirot un neuzreiz nest pagrabā – kartupeļi glabāsies ne tikai līdz pavasarim, bet pat līdz nākamajam vasaras sākumam.
Tie nesakritīs, nesāks dīgt janvārī un nesapūs kastes apakšā.
Šī metode ir pārbaudīta laikā un apstiprināta daudzu dārzkopju praksē, īpaši tur, kur pagrabs ir galvenais produktu glabāšanas veids.
Laba glabāšanās nesākas ar šķirni, ražīgumu vai pat stādīšanas veidu.
Tā sākas ar to, kā jūs izturaties pret kartupeļiem tūlīt pēc novākšanas.
Lasi vēl: Ar ko apstrādāt augsni siltumnīcā pēc tomātiem un gurķiem, ja bija kaites un kaitēkļi
Ja ļausiet bumbuļiem “atpūsties”, nesteigsieties un ļausiet tiem mierīgi pielāgoties uzglabāšanai, tie jums pateiksies ar garšu, stingru konsistenci un nevainojamu saglabāšanos līdz pat nākamajai vasarai.
