Brīvdienās mājās gribas ko smaržīgu un garšīgu, tāpēc citronu un magoņu kēkss ir tieši laikā. Tas izdodas ļoti sulīgs un prasa pavisam maz pūļu, lai iepriecinātu visus mājiniekus.
Virtuvē smaržo pēc rīvētas citrona miziņas, un cepeškrāsns siltums lēnām izplatās pa visu māju. Šajās brīvdienās nolēmu izcept kaut ko tādu, kas atgādina bērnību, bet garšo nedaudz smalkāk. Citronu un magoņu salikums man vienmēr ir šķitis viens no saskanīgākajiem, īpaši, ja kēkss izdodas tieši tik mitrs un drupans, cik vajag.
Kā es gatavoju šo kēksu
Gatavošanu es vienmēr sāku ar magoņu pildījumu, jo tam ir jāpaspēj atdzist. Katliņā ieberu magones, cukuru un pieleju pienu. Visu lēnām vāru un maisu, līdz piens ir pilnībā uzsūcies un masa kļuvusi bieza. Kad tā ir padzisusi, iemaisu olu un nedaudz citrona miziņas aromātam.
Mīklas gatavošana rit diezgan ātri, ja sviests jau laicīgi ir izņemts no ledusskapja. Sākumā saputoju sviestu ar cukuru un citrona miziņu, līdz masa kļūst gaiša un gaisīga. Tad pa vienai pievienoju olas, pēc katras kārtīgi sakuļot. Beigās pieleju citronu sulu, nedaudz piena un iemaisu miltus ar cepamo pulveri.
Cepamajā formā ieklāju papīru un sāku kārtot slāņus. Vispirms lieku daļu mīklas, tad magoņu pildījumu un pa virsu atkal mīklu. Kēkss krāsnī cepas gandrīz stundu 180 grādu temperatūrā. Kad koka irbulītis iznāk sauss, kēkss ir gatavs un es to izņemu atdzist.
Daži novērojumi labākam rezultātam
Esmu pamanījusi, ka kēkss izcepas daudz vienmērīgāk, ja visas sastāvdaļas ir vienādā temperatūrā. Ja olas būs aukstas, bet sviests silts, mīkla var nedaudz saiet “ziedos”. Tas neietekmē garšu, bet struktūra vairs nebūs tik ideāli gluda. Tāpēc labāk visu izlikt uz galda stundu pirms darba sākšanas.
Svarīgi ir arī nepārcensties ar miltu maisīšanu. Tiklīdz milti ir pazuduši mīklā, es beidzu maisīt. Ja to dara pārāk ilgi, kēkss var iznākt blīvs un ciets, nevis gaisīgs. Citronu sulu es pievienoju pašās beigās, jo tā uzreiz sāk reaģēt ar cepamo pulveri.
Magoņu pildījumu var sagatavot jau iepriekšējā vakarā. Tas kļūst vēl stingrāks un aromātiskāks, ja nedaudz pastāv. Ja magones šķiet pārāk rupjas, tās pirms vārīšanas var nedaudz samalt kafijas dzirnaviņās. Tas pildījumu padarīs vēl maigāku un krēmīgāku.
Lai kēkss būtu sulīgs arī rīt
Citronu kēksi reizēm mēdz ātri apžūt, tāpēc es vienmēr izmantoju glazūru. Pūdercukuru sajaucu ar citronu sulu, līdz izveidojas bieza, krēmīga masa. To pārleju kēksam, kad tas ir pilnībā atdzisis. Glazūra ne tikai garšo lieliski, bet arī noslēdz kēksa virsmu, neļaujot mitrumam iztvaikot.
Ja plānojat kēksu ēst vairākas dienas, vislabāk to turēt slēgtā traukā vai ietītu pārtikas plēvē. Aukstumā tas kļūst stingrāks, bet istabas temperatūrā atkal atgūst savu maigumu. Reizēm es katru šķēli pirms pasniegšanas nedaudz apsmērēju ar skābu krējumu vai grieķu jogurtu, kas vēl vairāk izceļ citronu svaigumu.
Sastāvdaļas un mēri
Šīm proporcijām es parasti izmantoju klasisko iegareno formu (aptuveni 26 centimetru garumā).
Kēksa mīklai:
200 g mīksta sviesta
200 g cukura
4 lielas olas
230 g kviešu miltu
60 g svaigi spiestas citronu sulas
20 g piena
2 ēdamkarotes rīvētas citrona miziņas
6 g cepamā pulvera
pus tējkarote sāls
Magoņu masai:
200 g magoņu
100 g cukura
100 g piena
1 ola
1 tējkarote vaniļas cukura
nedaudz citrona miziņas
Glazūrai:
150 g pūdercukura
25 g citronu sulas
Nobeigums
Gatavojot šādus vienkāršus gardumus, mājās rodas pavisam cita gaisotne. Tas neprasa dārgas sastāvdaļas vai sarežģītu tehniku, tikai nedaudz pacietības un vēlmi iepriecināt sevi un citus. Citronu kēkss ir ideāls papildinājums svētdienas rītiem, kad nekur nav jāsteidzas. Tas ir arī lielisks cienasts, ko aiznest līdzi ciemojoties, jo garšo gandrīz visiem.
