Es jau biju gatava mest mieru ar to ievārījuma vārīšanu! Katru gadu viens vienīgs vilšanās – dzintarkrāsas caurspīdīgo daiviņu vietā sanāk duļķaina masa. Līdz sapratu vienu vienkāršu lietu.
Pastāstīšu, kā pagatavot caurspīdīgu ievārījumu bez mokām un stundām ilgas stāvēšanas pie plīts. Agrāk tērēju veselas brīvdienas, vārīju pēc “pieredzējušo” padomiem. Tagad ideālu rezultātu iegūstu 15 minūtēs.
Daudzus gadus pētīju dažādas metodes. Mēģināju mērcēt sodā – daiviņas kļuva gumijotas. Vārīju trīs piegājienos ar atdzesēšanu – tas aizņēma trīs dienas. Visas metodes deva vienu rezultātu: vai nu biezputra, vai cieti gabali duļķainā sīrupā. Izmēģināju desmitiem receptes no interneta. Arī vecmāmiņas metode ar ilgstošu sautēšanu nedeva rezultātu. Āboli vai nu izjuka, vai palika jēli iekšpusē. Domāju, ka problēma ir šķirnē.
Pavērsiens notika nejauši – kad steidzos un pārkāpu visus noteikumus. Izrādījās, ka galvenā kļūda visās receptēs ir nepareiza vārīšanas temperatūra. Visi vāra ievārījumu, bet vajadzētu darīt tieši pretēji.
Tagad vienā sezonā aiztaisu 25 burkas dzintaraini caurspīdīga ievārījuma. Kaimiņi prasa padalīties ar metodi. Un es ar prieku stāstu, jo šī metode tiešām strādā.
Kāpēc augusts ir labākais ievārījuma laiks
Tagad pastāstīšu, kāpēc tieši augusts ir zelta laiks ievārījuma gatavošanai un kā nepalaist garām īsto brīdi.
Augusta sākums ir ideāls laiks konservēšanai. Augusta šķirnes jau ir nogatavojušās, bet joprojām saglabā stingrumu. Ābolos šobrīd ir ideāls cukura un skābes līdzsvars – tieši tas, kas vajadzīgs caurspīdīgam ievārījumam.
Pamanīju interesantu likumsakarību: augustā cukura cenas vēl nav kāpušas. Līdz septembrim tās pieaug par 15–20%. Turklāt veikalos šobrīd ir liela izvēle kvalitatīva cukura bez piemaisījumiem.
Mana ātrā metode ietaupa ne tikai laiku, bet arī elektrību – tikai 15 minūtes pie plīts, nevis vairākas stundas. Kamēr kaimiņi cīnās ar daudzpakāpju metodēm, es jau baudu rezultātu.
Galvenā priekšrocība augustā ievāktajiem augļiem – tajos vēl ir maz cietes. Tieši ciete ilgstošas vārīšanas laikā pārvērš daiviņas biezputrā. Bet ar manu metodi šī problēma vispār nerodas.
Pēc pareizo ābolu izvēles ķeramies pie svarīgākā – sagatavošanas un pirmajiem soļiem, kas nosaka visa procesa panākumus.
Pareiza sagatavošana – panākumu pamats
Tagad, kad esam iepazinušies ar augusta augļu īpašībām, pievērsīsimies praksei – pareizai produktu un virtuves piederumu sagatavošanai.
Proporcijas ir vienkāršas: 1 kg ābolu uz 800 g cukura. Mazāk cukura – ievārījums var sākt rūgt, vairāk – pazūd ābolu garša. Noteikti nepieciešama katliņš ar biezu dibenu – plāns dibens nodrošina nevienmērīgu sildīšanu un piedegumu.
Ābolus griežu daiviņās apmēram 7–8 mm biezumā. Plānāk – izjuks, biezāk – nepiesūksies ar sīrupu. Serdi izgriežu pilnībā, bet mizas atstāju – tās palīdz daiviņām saglabāt formu.
Pārbaudīts griešanas veids: pārgriežu ābolu uz pusēm, tad katru pusi vēl četrās daļās. Sanāk 8 vienāda izmēra daiviņas. 20 minūtēs apstrādāju 2 kg ābolu.
Svarīgākais atklājums: nekad neapberu ābolu daiviņas ar cukuru iepriekš. Āboli sāk suloties, mīkstinās un zaudē formu vēl pirms vārīšanas. Cukuru pievienoju tikai pašā gatavošanas procesā.
Pirms vārīšanas sagatavoju visus nepieciešamos rīkus: koka lāpstiņu maisīšanai, termometru temperatūras kontrolei, putu noņemamo kausiņu. Ar metāla karoti nemaisu – tā saskrāpē daiviņas.
Ūdeni nepievienoju vispār – tā ir vēl viena tradicionālo recepšu kļūda. Āboli paši izdala pietiekami daudz sulas vārīšanai.
Viss ir gatavs vārīšanai – sākas pats atbildīgākais brīdis.
Temperatūras režīms – atslēga caurspīdīgumam
Pēc pareizas sagatavošanas sākas pats interesantākais posms – galvenā principa atklāšana, kas nodrošina ievārījuma caurspīdīgumu.
Lasi vēl: Labāku piedevu šašlikam nevar iedomāties- vasarā gatavoju burkās, un tas aizņem tikai 10 minūtes
Visa būtība ir 85 grādu temperatūrā – ne augstāk! Parasta vārīšana 100 grādos iznīcina daiviņu struktūru. 85 grādu temperatūrā āboli vienmērīgi piesūcas ar sīrupu, bet saglabā formu. Katliņu lieku uz vidējas uguns. Pirmās 3 minūtes daiviņas izdala sulu – nemaisu. 4. minūtē pievienoju visu cukuru vienā reizē un uzmanīgi apmaisu ar koka lāpstiņu – no apakšas uz augšu.
Caurspīdīgo ābolu ievārījumu gatavoju stingri pēc laika: 5 minūtes – līdz cukurs izkūst, un 10 minūtes – lēna vārīšana 85 grādu temperatūrā. Kopējais aktīvās gatavošanas laiks – tieši 15 minūtes.
Galvenā kļūda visās receptēs – strauja vārīšana. Augstā temperatūrā pektīns saiet kunkuļos, un sīrups kļūst duļķains. Pie 85 grādiem pektīns izšķīst pakāpeniski, veidojot caurspīdīgu struktūru.
Putu noņemu tikai pirmajās 2 minūtēs – pēc tam tā vairs neveidojas. Ievārījums ir gatavs, kad daiviņas kļūst daļēji caurspīdīgas, bet sīrups no lāpstiņas tek plānā strūkliņā.
Sodu neizmantoju vispār – tā padara daiviņas mākslīgi cietas. Mana metode saglabā ābolu dabisko tekstūru.
Gatavību pārbaudu pavisam vienkārši: uzpilinu sīrupu uz aukstas šķīvīša. Ja pile neizplūst – ievārījums ir gatavs. Parasti tas notiek 14.–15. minūtē.
Tālāk ķeros pie noslēdzošā posma – kā pareizi pabeigt darbu un pilnvērtīgi izmantot iegūto gardumu.
Pēdējie akcenti un izmantošana
Tagad, kad pamatprocess apgūts, pastāstīšu par pēdējiem akcentiem un papildu paņēmieniem, kas nodrošina ideālu rezultātu.
Gatavā ābolu ievārījuma daiviņām ir dzintara tonis un pilnīgi caurspīdīgs sīrups. Daiviņas ir caurredzamas kā vitrāžas stikls. Apgriežot burku, ievārījums lēni noslīd – tas ir pareizas konsistences rādītājs.
Pirmais paņēmiens: vārīšanas pēdējā minūtē pievienoju šķipsniņu citronskābes. Tā nostiprina krāsu un novērš ievārījuma aptumšošanos uzglabāšanas laikā. Uz 1 kg ābolu pietiek ar 2 g skābes.
Otrais paņēmiens: uzreiz pēc vārīšanas pārklāju katliņu ar dvieli uz 10 minūtēm. Šajā laikā daiviņas vēl vairāk piesūcas ar sīrupu bez sildīšanas. Tas padara tekstūru īpaši maigu.
Trešais paņēmiens: uzglabāju ledusskapī līdz 3 mēnešiem parastās burkās. Sterilizācija nav vajadzīga, jo īsais vārīšanas laiks saglabā gan vitamīnus, gan dabisko garšu.
Ievārījumu izmantoju pīrāgu pildījumos – daiviņas cepšanas laikā nezaudē formu. Lieliski garšo ar pankūkām, biezpienu, saldējumu. Uz grauzdiņa ar sviestu – ideālas brokastis.
Tagad kaimiņi katru nedēļu lūdz recepti. Kāds pazīstams agronoms apstiprināja manas metodes pareizību – zemā temperatūra patiešām saglabā šķiedrvielu struktūru.
Šosezon jau aiztaisīju 25 burkas ar dažādu šķirņu āboliem. Rezultāts vienmēr ir lielisks. Tērēju tikai 3 stundas, nevis 12, kā tas bija ar tradicionālajām metodēm.
Lasi vēl: Kā atbaidīt odus, izmantojot tualetes papīru — neparasts, bet efektīvs knifs
Tagad caurspīdīgo ābolu ievārījumu gatavoju tikai šādi – ātri, vienkārši un bez lieka stresa. Pamēģiniet manu metodi – un pārliecinieties paši!
